J. Bordāns: "Tā ir neatliekama rīcība – 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas beidzot novērtēt visu to cilvēku nopelnus, kuri ir darbojušies nacionālās pretošanās kustībā, cietuši no okupācijas režīmu represijām un aktīvi pretojušies tiem. Mūsu valstiskais pienākums ir novērtēt viņu paveikto nacionālās pretošanās kustībā un sniegt tiem pienācīgu atbalstu."

Šobrīd likumā noteiktajā kārtībā Jauno konservatīvo frakcijas vadītājs Juris Jurašs ir iesniedzis iesniegumu Saeimas atbildīgajai komisijai, kas to izvērtēs un izskatīšanai Saeimā sagatavos attiecīgos lēmuma projektus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu piecām personām:

• Rita Skudra – aktīva nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstītāja;
• Elfrīda Pujēna – bija tas cilvēks, kurš 1986. gadā uz ārzemēm nogādāja Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 pirmos dokumentus, kuri radīja starptautisku rezonansi un iedrošināja daudzus pretoties padomju okupācijas režīmam;
• Leo Hiršsons – padomju laiku disidents, bet vēl atmodas laikā – 1989. gadā – arestēts. Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu sagaidījis “čekas pagrabā”, iznākot 16. maijā kā pēdējais no Stūra mājas kameras;
• Mārtiņš Zilberts – septiņdesmito gadu beigās ar aktīvām darbībām vērsies pret padomju okupācijas režīmu un bijis domubiedru grupas līderis, kā rezultātā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem un nosūtīts uz Sverdlovskas apgabalu;
• Valdis Atāls – dzejnieks un dziesminieks, padomju okupācijas vara viņu tiesāja par līdzdalību bandītismā un nosūtīja ieslodzījumā aiz Polārā loka. Aktīvs atmodas laika Tautas frontes dalībnieks.

Pateicoties Tieslietu ministrijas virzītajiem grozījumiem likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", ir rasts tiesisks risinājums, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz visiem brīvības cīnītājiem, kuri Latvijas okupācijas laikā aktīvi iestājās par valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Pēc jaunajām likuma izmaiņām turpmāk individuālos gadījumos arī Saeima ar atsevišķu lēmumu par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu nevarēja piešķirt vispārējā kārtībā.

Likums paredz, ka nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek izsniegta apliecība un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme. Viņiem ir visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.