Pēc digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2020. gada rezultātiem Latvija kopumā ieņem 17. vietu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tomēr svarīgāk par to, kurus esam apsteiguši digitalizācijas procesā, ir izvērtēt, kas vajadzīgs tieši Latvijai, un saprast, vai uz to mērķtiecīgi ejam, norāda Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Viktors Sidorenkovs, TAP portāla biznesa procesu pārvaldnieks.

“Pakalpojumu sniedzēju vidū Latvija digitalizācijas jomā ir sasniegusi ļoti augstu līmeni, kam iedzīvotāju digitālā pratība ne vienmēr tiek līdzi. Jaunais TAP portāls ir vēl viens apliecinājums mūsu spējai īstenot vērienīgus risinājumus. Portāla tapšanas laikā esam analizējuši igauņu, dāņu pieredzi, bet katrā valstī ir atšķirīga tiesību aktu sistēma, tradīcijas un paradumi, pieņemot normatīvos aktus, tāpēc pilnībā objektīvs salīdzinājums starp valstīm šajā ziņā nav iespējams. Tomēr paredzu, ka pēc pusgadu ilga pārejas perioda, kad pāriesim no dokumentorientēta procesa uz darbu ar strukturētiem datiem, būsim krietnu soli priekšā daudziem citiem. Protams, katrs jauns risinājums sākumā nes līdzi arī jautājumus, neskaidrības un izaicinājumus, taču tas ir vajadzīgs – ja neko nemaina un neuzlabo, pat vislabākā dokumentu aprite agri vai vēlu sāks stagnēt, neizbēgami kavējot procesa efektivitāti un attīstību,” stāsta Viktors Sidorenkovs.

Viņš atklāj, ka, pārrunājot TAP portāla tapšanu ar ārvalstu kolēģiem, nereti nācies saskarties ar skepsi par to, vai tiešām tik apjomīgu ieceri – iemācīt visu valsts pārvaldi strādāt vienotā režīmā nevis ar dokumentiem, bet ar datubāzi – izdosies īstenot. Nepilnu mēnesi pēc TAP portāla darbības uzsākšanas komanda atzīst – vēl ir pāragri izdarīt viennozīmīgus secinājumus, jo portālam ir ļoti plaša funkcionalitāte, kuras apgūšana valsts pārvaldes darbiniekiem prasīs zināmu laiku. Tomēr jau tagad saņemtas pirmās pozitīvās atsauksmes par raitāku un ērtāku darba gaitu. Portālā jau ir iekļauti pirmie strukturētie dokumenti, un ministrijas, kas ar tiem līdz šim strādājušas savās lietvedības sistēmās, sākušas darbu ar jauno portālu. Tāpat ir izsludināti pirmie projekti sabiedrības līdzdalībai.

TAP portāla projekta vadītāja Signe Rudzīte atgādina, ka TAP portāla ideja dažādos valdības dokumentos un uzdevumos figurējusi jau kopš 2014. gada, taču nepieciešamais finansējums tika atrasts tieši šī ERAF projekta ietvaros. Tāpēc šobrīd gandarījums par paveikto kvalitatīvo lēcienu ir jo sevišķi liels. Viņa norāda, ka TAP portāls ir lielisks piemērs, kā pilnībā atteikties no tik ierastā dokumentorientētā procesa, kur darbu lietvedības sistēmās aizstāj centralizēta valsts informācijas sistēma un dokumentus – pati informācija. Izmantojot TAP portāla uzkrāto strukturēto informāciju, būs daudz vienkāršāk un ātrāk to analizēt un veikt nepieciešamos apkopojumus, analīzes un pieņemt turpmākos lēmumus par tiesību aktu izstrādes procesa optimizāciju.

“Atceros, ka 2007. gadā piedalījos pirmā Latvijas e-pakalpojuma “Manā īpašumā deklarētās personas” izstrādē, kura ietvaros vienotā sistēmā tika apvienoti četru valsts informācijas sistēmu dati. Sākot ar šo brīdi un veiksmīgi turpinot digitālās transformācijas ceļu, esam veikuši milzīgu lēcienu pakalpojumu elektronizācijā. Šobrīd, līdz ar TAP portāla ieviešanu, gaismu ieraudzījis arī pirmais Valsts kancelejas e-pakalpojums “Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu izstrādē”. Šodien atzinību noteikti pelnījuši tādi digitālie risinājumi kā Smart-ID, kas ir vienkāršs, drošs un ātrs veids, kā identificēt sevi tiešsaistē, reģistrēties e-pakalpojumu saņemšanai un parakstīt dokumentus, kā arī Mobilā lietotne eParaksts mobile – Tava e-ID karte virtuālajā vidē. Ļoti interesanti šķiet arī jau plaši pieejamie mobilie virtuālie asistenti, kuriem audzējama zināšanu bagāža. Visi šie rīki ļauj attālināti veikt darbības, ko iepriekš pat nevarējām iedomāties. Protams, ka arī TAP portālam ir nākotnes ieceres un attīstāmas lietas, kas saistītas gan ar procesu plašāku optimizāciju, gan TAP portāla virtuālā asistenta izveidi, lai valsts pārvaldē strādājoši vēl vairāk laika varētu ieguldīt satura radīšanā, nevis monotonu, daudzkārtīgu  jautājumu un atbilžu sniegšanā,” saka Signe Rudzīte.

Vienlaikus viņa atzīst – kopumā digitālo risinājumu ieviešanu Latvijā būtiski apgrūtina birokrātiski un subjektīvi šķēršļi, kas nereti apslāpē lieliskas ieceres. Bieži vien labāk ir apslāpēt jaunas idejas, lai pašam nav jāmācās un jāmainās. “Uz papīra mēs apņēmīgi virzāmies uz digitalizāciju, bet, kad nonākam līdz konkrētai iecerei un tās realizācijai, parādās ļoti daudz dažādu iebildumu, šķēršļu, dažādu piemēru, kāpēc tomēr nevaram virzīties uz izvirzīto mērķi. Tā varbūt ir Latvijas īpatnība, ka mēs gribam ļoti detalizēt lietas, veikt daudz sīku darbību un pārbaužu, tāpēc nereti pazaudējam kopainu, lielo mērķi, ko sākotnēji bijām sev izvirzījuši, mēs bieži “pazaudējamies”. TAP portāls ir gājis cauri visām iedibinātajām birokrātiskajām procedūrām, bet ir labs piemērs tam, ka sākotnēji izvirzītais mērķis ir sasniegts.

Pirms sākās reāls darbs pie portāla izstrādes – analīzes un programmatūras izstrādes, aisberga neredzamā un lielākā daļa bija bezgalīgs dokumentu apjoms ar dažādām detalizācijas pakāpēm, kas iesniedzams dažādās valsts pārvaldes iestādēs. Mūsu pieredze apliecina, ka pēc nākamā ERAF perioda būtu vērts šos procesus vienkāršot, citādi labas idejas nogrimst birokrātijas gūzmā, jo bieži vienkāršāk izrādās atmest ar roku. Cilvēki ilgojas pēc pārmaiņām, bet vienlaikus viņiem ir grūti tās pieņemt, tāpēc būtu jādara viss iespējamais, lai inovatīvas idejas atbalstītu un iedzīvinātu,” pieredzē dalās Signe Rudzīte. Viņa uzsver – tikai atbalstošā vidē iespējams veicināt digitalizācijas attīstību un vairot iedzīvotāju interesi par digitālās pratības apgūšanu. Šādā vidē tiksim pie arvien ērtākiem valsts pārvaldes pakalpojumiem un arvien zinošākiem to saņēmējiem, kas zina, kā maksimāli izmantot visas piedāvātās ērtības.

TAP portāls ir tapis ar ERAF atbalstu.