Jautājums skatīts pēc ģenerālprokurora ierosinājuma. Ģenerālprokurora uzdotais jautājums Senātam bija par to, vai Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļu, var izmantot, nopratinot personas ārpus Latvijas teritorijas. Saskaņā ar šo likuma normu  gadījumos, kad, izmantojot telefonkonferenci vai videokonferenci, procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti, šīs personas identitāti nav jāapliecina pilnvarotai personai,.

Iespēja izmantot telefonkonferenci vai videokonferenci bez pilnvarotas personas klātbūtnes, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskajiem līdzekļiem pārliecināties par personas identitāti, noteikta ar 2020. gada 11. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem  Kriminālprocesa likumā.

Pēc šiem grozījumiem Tieslietu ministrija sagatavoja apkārtrakstu, kurā skaidrots, ka saskaņā ar šo tiesību normu procesa virzītājam nav uzlikts pienākums pārbaudīt, kur tieši atrodas persona, kurai jāpiedalās procesuālajā darbībā, līdz ar to šo normu var izmantot arī tad, ja persona atrodas citas valsts teritorijā. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja procesa dalībnieks atrodas citas valsts teritorijā, Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas piemērošana ir iespējama, ja persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis un ja persona vēlas un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā.

Šaubas par šādu normas interpretāciju paudis ģenerālprokurors.  

Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce sniedza skaidrojumu, ka atbilstoši vispārīgajam principam Latvijas Republikas jurisdikcija iespējama tikai valsts teritorijā. Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļā noteikto kārtību par atvieglotiem nosacījumiem procesuālās darbības veikšanai, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus, iespējams piemērot tikai tad, ja procesuālā darbība tiek veikta Latvijas teritorijā.

Kopsapulce atzina, ka Kriminālprocesa likums ārvalstī var tikt piemērots atbilstoši Kriminālprocesa likuma C daļā noteiktajam par starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Arī valstu savstarpējo tiesisko sadarbību regulējošie normatīvie tiesību akti neparedz ar videokonferences palīdzību ārvalstī pratināmās personas pratināšanas kārtības atšķirības atkarībā no viņas pilsoniskās piederības.

• Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmums “Par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju”