Balstoties uz Valsts kontroles īstenotās Ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes revīzijas jeb tieslietu audita rezultātiem, Tieslietu ministrija izstrādāja pasākumu plānu sadarbībā ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm.

Lai Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanu nodrošinātu visaugstākajā līmenī, pasākumu plāns un arī tā izpildes uzraudzība ir ietverta Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānā – tas ir viens no Padomes stratēģiskā rīcības plāna svarīgākajiem punktiem.

Tieslietu ministrijas sagatavotajā plānā ir noteikti seši rīcības virzieni un pasākumu īstenošana plānota līdz 2022. gada beigām. Pasākumu plāns ir pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Papildu informācija

Tieslietu auditu kā nepieciešamu uzdevumu izvirzīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, stājoties amatā 2019. gadā. Tas bija nepieciešams, lai identificētu trūkumus prokuratūras darba organizācijā un noskaidrotu faktorus, kas kavē efektīvi izmeklēt un iztiesāt noziedzīgus nodarījumus ekonomikas un finanšu jomā.
Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu īstenotais kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes novērtējums saistībā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem tika publiskots 2021. gada janvārī. Tieslietu audita rezultātā sniegtie ieteikumi ir apkopoti divos Valsts kontroles revīzijas ziņojumos “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums” un “Vai Latvijas Republikas Prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi?”. Savukārt OECD veiktās izpētes rezultāti apkopoti atsevišķā ziņojumā “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”).