Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Valsts prezidents Egils Levits, atklājot darba sanāksmi, uzsvēra Tieslietu padomes lomu tieša un nepastarpināta dialoga veidošanā ar likumdošanas varu un izpildvaru, kā arī Tieslietu padomes fundamentālo uzdevumu veidot tiesu politiku un stratēģiju, kura tiktu balstīta uz konstruktīvu un tiešu viedokļa apmaiņu ar valsts varas atzariem. “Tiesiskā valstī ir svarīgs tiesu varas dialogs ar citiem konstitucionālajiem orgāniem, un Tieslietu padome ir piemērota platforma šādam dialogam,” teica Valsts prezidents Egils Levits.

Tikšanās laikā Tieslietu padomes priekšsēdētājs informēja par Tieslietu padomes darbu 2021. gadā un plānotajiem šī gada darbiem. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja: “Analizējot padomes darbu 2021. gadā, Tieslietu padome kopumā aizvadījusi 37 sēdes un no tām 15 rakstveida procesā. Tāpat 2021. gadā Tieslietu padome pieņēmusi arī ap 50 lēmumiem, kuri skar tiesnešu karjeras jautājumus. Kā visnozīmīgāko Tieslietu padomes paveikto darbu būtu jāmin Tieslietu padomes darbības stratēģijas 2021.–2025. gadam izstrādāšanu un apstiprināšanu, kuras mērķis ir stiprināt tiesu varu un tās kvalitāti.”

Tāpat 2021. gadā Tieslietu padome ir pilnveidojusi rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, kā arī apstiprinājusi jaunu Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu, lai pilnveidotu  komisijas darbu un efektivitāti. 2021. gadā darbu uzsāka un to turpinās Tieslietu padomes darba grupa tiesu efektivitātes stiprināšanai. Lielu uzmanību Tieslietu padome ir pievērsusi e-lietai, lai panāktu lietu dalībniekiem pieejamu kvalitatīvi izstrādātu programmu lietu elektroniskai izskatīšanai. Tieslietu padome arī 2021. gadā apstiprinājusi un izstrādājusi lietu izskatīšanas termiņu standartus 2022. gadam, kuru mērķis ir sniegt sabiedrībai priekšstatu par plānotajiem lietu vidējiem izskatīšanas termiņiem. Padome aizvadītajā gadā pieņēma vadlīnijas tiesnešu apmācības organizēšanai 2022. gadā, kas nosaka principus un virzienus, kā veidojamas tiesnešu mācību programmas, orientējoties uz tiesnešu praktisko apmācību.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs norādīja arī, ka Tieslietu padomes 2022. gada darba plāni ir vērsti uz Tieslietu padomes izstrādātās stratēģijas mērķu sasniegšanu. “Šajā gadā Tieslietu padome pievērsīsies galvenokārt tiesu varas efektivitātes un kvalitātes stiprināšanai (lietu izskatīšanas termiņiem, kontrolei utt.), tiesu neatkarības stiprināšanai un Tieslietu padomes funkciju attīstīšanai. Vienlaikus tiks strādāts pie tiesu darbinieku un tiesnešu konkurētspējīga atlīdzības modeļa izveides un komunikācijas uzlabošanas ar sabiedrību,” uzsver Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Cita starpā Tieslietu padomes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka šobrīd lielākie izaicinājumi tiesu varai - lietu izskatīšanas termiņi atsevišķās lietās, zemā Tieslietu padomes kapacitāte, kā arī kvalificētu juristu trūkums, lai spētu aizpildīt esošās tiesnešu un tiesu darbinieku vakances.

Tikšanās laikā Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs iezīmēja arī kopējo tiesu sistēmas situāciju: “2021. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par tiesiskumu (EU Justice Scoreboard) rezultāti liecina, ka Latvija ir saraksta augšgalā attiecībā uz vidējo lietu izskatīšanas termiņu. Vienlaikus Sabiedrības politikas centra “Providus” pētījumā secināts, ka 96 % tiesu klienti ir apmierināti ar tiesu darbu un tostarp tiesu darbu kā teicami vērtē 57 %. Arī pēdējie pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka pieaug sabiedrības uzticība tiesām - uzticas 47% (iepretim iepriekšējā gada 38%).”

Sēdē tika apspriesti arī citi aktuālie Tieslietu padomes darba jautājumi, kurus padomes locekļi ar Valsts prezidentu vienojās turpināt apspriest citās Tieslietu padomes sēdēs.