Viens no aktuālajiem jautājumiem ir objektīvas informācijas atspoguļošana par situāciju Latvijā saistībā ar korupcijas līmeni. Kā uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, uzticības līmenis pašvaldībām ir daudz augstāks nekā valsts pārvaldes iestādēm, tomēr nereti iedzīvotājiem ir radies maldīgs, uz patiesiem faktiem nebalstīts viedoklis, ka Latvijā ir ļoti augsts korupcijas līmenis, kas neatbilst patiesībai. Proti, saskaņā ar KNAB pasūtītās SIA “Latvijas Fakti” 2021.gada sākumā veiktās aptaujas rezultātiem 94% iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā nav kļuvuši par korupcijas gadījuma upuri vai liecinieku, vienlaikus kritiski izsakoties par amatpersonu godīgumu korupcijas jautājumos. Tas KNAB vedinājis secināt, ka sabiedrības uztveri un vērtējumu par korupcijas situāciju valstī lielā mērā veido nevis pašu pieredze, bet dažādu  informācijas kanālu aktīvi sniegtā informācija par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Gan LPS valde, gan KNAB pārstāvji sarunas laikā atzina, ka nereti sūdzības KNAB tiek izmantotas kā ietekmēšanas instruments, tās lielā skaitā gatavojot par iespējamiem interešu konfliktiem vai koruptīvu rīcību gan par pašvaldību amatpersonām, gan iepirkumu procesiem. LPS valdes ieskatā, ir nepieciešami uzlabojumi normatīvajā regulējumā, lai šādas situācijas izskaustu, jo tās nelietderīgi patērē gan pašvaldību, gan arī KNAB resursus.

Vērtējot situāciju pašvaldībās pēdējo gadu laikā, J. Straume atzina, ka tā pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies. Proti, pašvaldības ir ieviesušas uzlabojumus attiecībā uz pašvaldību rīcību un iekšējās kontroles mehānismu izveidi, lai KNAB uzmanība attiecībā gan uz korupcijas novēršanu, apkarošanu un interešu konfliktiem, samazinātos. KNAB priekšnieks uzsvēra, ka korupcija Latvijā, tostarp arī pašvaldībās, vairs nav primārā problēma, jo situācija ir uzlabojusies gan ar normatīvā regulējuma palīdzību, gan arī pati sabiedrība ir attīstījusies.

Vienlaikus pašvaldībām ir jāturpina uzlabot korupcijas un interešu konflikta novēršanas mehānismi, izstrādājot un ieviešot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, identificējot un novērtējot iespējamos riskus, regulāri pilnveidojot pašvaldības amatpersonu un darbinieku zināšanas un izpratni par pretkorupcijas, ētikas jautājumiem.

Valdes sēdē tika izskatīts jautājums par pedagogu atalgojuma finansējuma aprēķina modeli “Skolēns pašvaldībā”. Ņemot vērā Rīgas valstspilsētas priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem koeficientiem, LPS  valde vienojās sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju virzīt priekšlikumu, kas paredz, ka Rīgas valstspilsētai jaunajā mācību gadā pedagogu atalgojuma koeficients ir vismaz 1,02. Tāpat LPS ieskatā atsevišķs koeficients jānosaka pašvaldībām Latgales reģionā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo pašreizējā ģeopolitiskajā sistēmā ir kritiski svarīgi veicināt pierobežas reģionu apdzīvotību un uzlabot drošības situāciju pierobežā. 

Jau šomēnes sāksies ikgadējās LPS sarunas ar nozaru ministrijām par nākamā gada pašvaldību un valsts budžetu. Sarunu tēmas ir apstiprinātas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju, un pirmā tikšanās ir plānota jau nākamnedēļ. Sarunu tēmas apstiprināja arī valde.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem pašvaldībām šobrīd ir Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana un palīdzības nodrošināšana viņiem. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs informēja par jaunākajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas skars izmitināšanu, tiesiska regulējuma pilnveidošanu garantētā minimālā pabalsta nodrošināšanai, īres griestu noteikšanu, pārtikas paku nodrošināšanu. LPS priekšsēdis uzsvēra, ka pašvaldībām ļoti būtiski ir laikus saņemt informāciju par to, kā bēgļiem tiks sniegts atbalsts, kad būs pagājis noteiktais 90 dienu termiņš, kad valsts atbalsts tiek sniegts bez papildu nosacījumiem.

LPS vērsa uzmanību, ka katrā pašvaldībā ir atšķirīgs uzņemto bēgļu skaits, turklāt tās ir dažādas iedzīvotāju grupas, kur katrai ir cita rakstura problēmas. Tas, savukārt, apgrūtina pašvaldību sociālo dienestu darbu un noslogo darbiniekus, kuriem vienlaikus ir jāsniedz pakalpojumi gan bēgļiem, gan arī pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuriem ir neizpratne, kāpēc pakalpojuma sniegšanas termiņš ir  ievērojami garāks nekā iepriekš.