11. Augusts 2022 09:39
Jaunumi
Augstākā tiesa rosina nodrošināt plašāku tiesu nolēmumu un lietu materiālu pieejamību

Tiesu sistēmai pakāpeniski ieviešot e-lietu un izveidojot e-lietas portālu, ir izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos par tiesu informācijas pieejamību. Augstākā tiesa, iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, rosina noteikt plašāku un skaidrāk definētu tiesību uz tiesu informācijas pieejamību.

Augstākā tiesa rosina arī noteikt, ka izņēmuma gadījumā ir pieļaujams publicēt nolēmumus, kas vēl nav stājušies spēkā, kā, piemēram, tas tika darīts tā sauktajā Zolitūdes krimināllietā, kā arī tiesu prakses pieejamības un vienveidības nodrošināšanas nolūkā – slēgtā tiesas procesā pieņemtus nolēmumus, aizklājot informāciju, kas saskaņā ar tiesību normām nav izpaužama.

Savukārt lietas materiāli pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas paliek kā ierobežotas pieejamības informācija, kuru var saņemt, pamatojot savu pieprasījumu un norādot šīs informācijas izmantošanas mērķi.

Viens no tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem ir publiskuma princips, kas garantē sabiedrības tiesības sekot līdzi, kā tiesas pilda savu tiesas spriešanas funkciju. Atkāpes no šā principa ir pieļaujamas tikai tad, ja konkrētā gadījumā ir aizsargājama cita būtiska interese, kurai konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Senāts jau 2021. gada 10. marta blakus lēmumā lietā Nr. SKA-70/2021 Tieslietu ministrijai uzdeva konceptuāli risināt slēgtā procesā pieņemtu nolēmumu un lietas materiālu pieejamības jautājumu. Iepazīstoties ar sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas” Augstākā tiesa secina, ka piedāvātie grozījumi nerisina konceptuālās problēmas, kā arī neveido pamatu vienotai izpratnei par tiesu nolēmumu un lietu materiālu pieejamību.

Augstākā tiesa ir sagatavojusi likuma “Par tiesu varu” 3.1 nodaļas "Informācijas pieejamība” jaunu redakciju, kuru nosūtījusi tieslietu ministram. Papildus Augstākā tiesa vērsusi uzmanību gan uz virkni starptautisko organizāciju vadlīniju, kuros atrodamas norādes par nolēmumu pieejamības jautājumu risināšanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 2. jūnija spriedumā lietā "Straume v. Latvia” izteiktajiem tiesas apsvērumiem.

 

Izvilkums no tieslietu ministram nosūtītās vēstules

(Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu””; Augstākā tiesa 09.08.2022.)

28.2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Šā panta noteikumus piemēro, ja tiesas nolēmumu neizsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem.

(2) Atklātā tiesas procesā pieņemts tiesas nolēmums, kas noslēdz tiesvedību attiecīgajā tiesu instancē un noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi.

(3) Slēgtā tiesas procesā izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa ir vispārpieejama informācija, ja tās pasludinātas publiski.

(4) Izsniedzot tiesas nolēmumu, pievieno norādi par tā spēkā esību.

(5) Nolēmumu pieejamībā ievēro prasības par fiziskās personas datu apstrādi, veicot pseidonimizāciju, izņemot šā panta astotajā daļā paredzētajos gadījumos. Pseidonimizācijas apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Pseidonimizāciju neveic:

1) notiesātās personas vārdam un uzvārdam atklāti izskatītā krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu pret cilvēci, mieru, par kara noziegumiem, genocīdu;

2) notiesātās valsts amatpersonas vārdam un uzvārdam, amata nosaukumam un veikšanas vietai (institūcijas nosaukums, adrese) atklāti izskatītā krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, kuru, pildot amata pienākumus, izdarījusi Krimināllikuma 316.panta otrajā daļā minētā valsts amatpersona. Šādam nolēmumam pseidonimizāciju veic pēc 10 gadiem no sprieduma publicēšanas dienas.

(7) Izsniedzot tiesas nolēmumu, informācijas daļu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kas ir valsts noslēpuma objekts, aizstāj ar attiecīgu norādi.

(8) Nolēmumu pieejamība šajā un 28.3 pantā noteiktajā apjomā tiek nodrošināta bez maksas.

28.3 pants Tiesas nolēmumu publicēšana e-lietas portālā

(1) Spēkā stājušos tiesas spriedumus un lēmumus, kas noslēdz tiesvedību, kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā publicē e-lietas portālā. Slēgtā tiesas procesā pieņemta nolēmuma publicēšana pieļaujama tiesu prakses pieejamības un vienveidības nodrošināšanas nolūkā. E-lietas portālā var publicēt arī tiesas spriedumus iztiesāšanā esošās lietās.

(2) Tiesas lēmumus, kas nav paredzēti šā panta pirmajā daļā, publicē e-lietas portālā Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

(3) Tiesas nolēmumu publicēšanā ievēro šā likuma 28.2panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumus.

28.4 pants. Lietas materiālu pieejamība

(1) Lietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas nolēmums, kas noslēdz tiesvedību šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

(2) Atklāti izskatītas lietas materiāli un slēgtā tiesas procesā izskatītas lietas materiāli pēc tiesas nolēmuma, kas noslēdz tiesvedību, spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai Kriminālprocesa likumu.

(3) Lietas materiāli tiesas procesā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesību un personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 75 gadi pēc tiesas nolēmuma, kas noslēdza tiesvedību šajā lietā, spēkā stāšanās.

(4) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas procesā izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, beidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.

(5) Lietas materiāli pirms šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu beigām ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos vai šā panta sestajā daļā.

(6) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā vai slēgtā tiesas procesā izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību.

28.5 pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju var apstrīdēt Tieslietu ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

(3) Augstākās tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

28.6 pants. Tiesu informācija

(1) Tiesu informācija ir ar tiesu darbu saistītā informācija:

1) informācija par katru tiesu: kontaktinformācija, darbības teritorija, dokumentu pieņemšanas laiks, kancelejas darba laiks, kontaktpersona saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, informācija par dalības pieteikšanu tiesas sēdēs, vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tiesnešu saraksts, tiesnešu specializācija, lietu sadales plāns, tiesu statistika, lietu izskatīšanas termiņu standarts;

2) informācija par tiesvedības gaitu;

3) tiesu kalendāri;

4) informācija par izsludinātajiem tiesnešu un tiesu darbinieku amatu konkursiem;

(2) Tiesu informācijas publicēšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets.

(3) Augstākās tiesas tīmekļvietnē tiek uzturēts Judikatūras nolēmumu arhīvs.

 

Esošo 28.6 pantu ar piedāvātajiem grozījumiem aicinām apsvērt pārnest uz tam atbilstošu nodaļu, piemēram, 17. nodaļu "Tiesu administrēšana”.

Izstrādājot likumprojekta sākotnējās ietekmes ziņojumu (anotāciju), aicinām īpaši analizēt šādus jautājumus:

  1. Tiesību akta projekta sasaisti ar Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumu.
  2. Pseidonimizācijas neveikšanu krimināllietās noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem un attiecībā pret noteikta veida subjektiem, jo īpaši, analizējot šāda izņēmuma mērķi, norādot, kas tiks ar to sasniegts, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi būs pieejami aizskartajām personām, kā tehniski tiks nodrošināts risinājums sistēmā, lai nolēmums pēc 10 gadiem tiktu nodots atkārtotai pseidonimizācijai.
  3. Kāds tehnisks risinājums būs pieejams, lai tiesnesis nolēmumā varētu identificēt ierobežotas pieejamības informāciju un valsts noslēpumu un tālāk atbildīgie darbinieki varētu apstrādāt attiecīgu informāciju?
  4. Kāda būs ekonomiskā ietekme (kādi tiesu izdevumi) visu spriedumu un lēmumu noteiktā apjomā nodrošināšanai sabiedrībai bez maksas?
  5. Kurš būtu piemērotākais likumpakārtotā normatīvā akta izdevējs kārtībai par tiesu informācijas publicēšanu? Piemēram, Ministru kabinets, Tieslietu padome, vai arī tas būtu likumā uzdodams pienākums Tiesu administrācijai un Augstākās tiesas Administrācijai, izdarot nepieciešamos grozījumos attiecīgajās likuma "Par tiesu varu” normās.
patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties