Senāta Krimināllietu departaments 27. septembrī rakstveida procesā izskatīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurora Māra Urbāna kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 25. janvāra apriedumu, ar kuru bijušais Saeimas deputāts attaisnots apsūdzībā par valsts noslēpuma izpaušanu. Senāts Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcēla pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Pirmstiesas procesā personai bija celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 94. panta, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ko izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju.
Gan pirmās instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa personu attaisnoja pret viņu celtajā apsūdzībā.
Par apelācijas instances tiesas spriedumu prokurors iesniedza kasācijas protestu.
Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai, jo atzina, ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 512. panta pirmās daļas un 525. panta otrās daļas 2. punkta pārkāpumus, kas atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē. Turklāt, nepareizi piemērojot Krimināllikuma 94. pantu, tiesa pieļāvusi arī Kriminālprocesa likuma 574. panta 2. punktā norādīto pārkāpumu. Minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 94. pantu.
Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka nav konstatēts Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets, nav ievērojusi likumā „Par valsts noslēpumu” un Operatīvās darbības likumā noteikto. Turklāt atzīstot, ka nav konstatēts apdraudējums valsts iekšējās drošības interesēm, apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Senāts arī konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība un tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 525. panta otrās daļas 2. punkta pārkāpumu. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta trešajā daļā noteiktajam Senāts pierādījumus no jauna neizvērtē.
Turklāt apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas vairākos spriedumos izteiktās atziņas par amatpersonas tiesībām uz izpausmes brīvību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta kontekstā.
Lietai ir slēgtas lietas statuss.
Ziņa papildināta 30.09.2022. ar Senāta motīviem.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.