Savienības tiesību akti, kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, jo īpaši attiecībā uz brīvu pārvietošanos, jau paredz, ka kādā dalībvalstī noteikts vecāku stāvoklis būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs attiecībā uz dažiem nolūkiem, proti, piekļuvi teritorijai, tiesībām uzturēties, diskriminācijas aizliegumu salīdzinājumā ar valstspiederīgajiem. Tomēr tas neattiecas uz tiesībām, kas izriet no valsts tiesību aktiem.

Šodien pieņemtais priekšlikums ļauj bērniem pārrobežu situācijās izmantot tiesības, kas izriet no vecāku stāvokļa saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tādos jautājumos kā mantošana, aizgādība vai vecāku tiesības rīkoties kā bērna juridiskajiem pārstāvjiem (skološanas vai veselības aprūpes jautājumos).

Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova: "Nav iedomājams, ka viens no vecākiem vienā dalībvalstī netiek atzīts par vecāku citā dalībvalstī. Dažiem bērniem tas rada risku, jo viņiem nebūtu garantētas iespējas izmantot savas tiesības, piemēram, mantošanas tiesības, tiesības saņemt uzturlīdzekļus vai pieņemt lēmumus par skološanu un izglītību. Mūsu priekšlikums paredz skaidru noteikumu kopumu par vecāku stāvokļa atzīšanu, lai tad, ja ģimene pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, tā paliek ģimene. Un līdz ar to mēs arī samazinām izmaksas un laiku, kas veltīti tiesvedībai."

Priekšlikumā ir ietverti šādi galvenie elementi.

• Jurisdikcijas noteikšana: priekšlikumā ir noteiktas dalībvalstu tiesas, kurām ir jurisdikcija lietās, kas saistītas ar vecāku stāvokli, nodrošinot bērna labākās intereses.
• Piemērojamo tiesību aktu noteikšana: parasti tiesību aktiem, kas piemērojami vecāku stāvokļa noteikšanai, vajadzētu būt tās valsts tiesību aktiem, kurā ir dzemdējošās personas pastāvīgā dzīvesvieta. Ja minētā noteikuma rezultātā tiek noteikts vecāku stāvoklis tikai attiecībā uz vienu vecāku, alternatīvas iespējas nodrošina, ka vecāku stāvokli var noteikt attiecībā uz abiem vecākiem.
• Vecāku stāvokļa atzīšanas noteikumi: priekšlikums paredz atzīt tiesas nolēmumus un publiskus aktus, ar kuriem nosaka vecāku stāvokli vai sniedz pierādījumus par vecāku stāvokļa noteikšanu. Parasti vecāku stāvoklis, kas noteikts kādā dalībvalstī, būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs bez jebkādas īpašas procedūras.
• Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveide: bērni (vai viņu likumīgie pārstāvji) var to pieprasīt no dalībvalsts, kas noteikusi vecāku stāvokli, un izvēlēties izmantot to, lai pierādītu savu vecāku stāvokli visās pārējās dalībvalstīs. Komisija ierosina saskaņotu paraugu, kas būtu kopīgs visai ES. Apliecības izmantošana ģimenēm būtu fakultatīva, taču tām ir tiesības to pieprasīt un panākt, ka tā tiek pieņemta visā ES.

Priekšlikums papildinās citus ES starptautisko privāttiesību noteikumus tādās jomās kā mantošana. Ar to netiek saskaņotas materiālās ģimenes tiesības, kas paliek dalībvalstu kompetencē.