“Taisnīgums un tiesiskums pēdējā gadā ir ieguvis pavisam jaunu, starptautisku un ļoti emocionālu noskaņu. Krievijas sāktais karš un tās paveiktie noziegumi pieprasa stingru, tiesisku rīcību. Tas ir mūsu kopīgās nākotnes jautājums,” uzrunājot sēdes dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka taisnīgums nevar tikt atjaunots, ja nesauc pie atbildības zvērīgu noziegumu izpildītājus, organizatorus un pavēļu devējus.

E.Smiltēns augstu vērtēja ES Tiesu kā būtisku tiesiskās aizsardzības līdzekli un pauda pārliecību, ka politikas un tiesiskuma dialogs veicinās auglīgas diskusijas un domapmaiņu taisnīguma, tiesiskās aizsardzības un pamatvērtību - neatkarības, brīvības un demokrātijas - nodrošināšanai.

“Eiropa un Eiropas Savienība – tie esam visi mēs. Tā ir mūsu atbildība, kāda Eiropas Savienība ir un kāda tā būs,” sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds, uzsverot – tiesiskums ir ES pamatos.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka tiesiskuma centrā ir demokrātiskās vērtības, tostarp valsts un valdību atbildība sabiedrības priekšā: “Tiesiskums izpaužas kā visu to normu, par kurām esam iestājušies, kuras esam akceptējuši un kuras uzskatām par svarīgām, ievērošana.” Tāpat A.Sprūds uzsvēra nepieciešamību ES iestāties par starptautisko tiesiskumu, it īpaši kontekstā ar tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšanu Ukrainā.

Kopsēdē piedalījās ES Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, ES Vispārējās Tiesas tiesnese Inga Reine un ES Tiesas sekretārs Alfredo Kalots Eskobars (Alfredo Calot Escobar). ES tiesu pārstāvji uzsvēra tiesu lomu, kompetences un darbību konkrētās tiesību jomās, tai skaitā sankciju kontekstā. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība tuvināt tiesiskumu ES pilsoņiem, tostarp ievērojot daudzvalodības principu.

Diskutējot par tiesiskuma stiprināšanu, komisiju deputāti uzsvēra, ka tiesiskums ir arī drošības jautājums. Parlamentārieši rosināja turpināt diskusiju par tiesiskuma arhitektūru ES.