Diskusijā savu redzējumu par civilās aizsardzības aktualitātēm pašvaldību kontekstā pauda Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, Saeimas Visaptverošas  valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Vecākais politikas un pētījumu koordinators Jānis Karlsbergs, Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, Aizsardzības ministrija valsts sekretārs Jānis Garisons un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Noklausoties augsta līmeņa ekspertu ziņojumos par pašvaldību vietu un lomu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, civilās aizsardzības plānošanu pašvaldībās, aktualitātēm starptautiskajā drošībā, civilmilitārās sadarbības veicināšanu reģionos un iepirkumiem, pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka civilās aizsardzības plānā svarīgākā ir pati rīcība, taču plāni nedarbosies, ka nebūs vienota rīcības koordinācija starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc viens no svarīgākajiem soļiem būtu vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, un attiecīgi arī augsta līmeņa kompetences centra izveide, kas atbildētu par sistēmas ieviešanu un uzturēšanu.

Diskusijas laikā pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir jādefinē krīzes vadības darbu vadītāju atbildība, skaidri definējot augstāko vadības līmeni,  kā arī ir jāizstrādā skaidrs sadarbības algoritms starp valsti un pašvaldībām, tostarp būtiski uzlabojot komunikāciju starp ministriju un to padotības iestādēm. Līdzšinējā pašvaldību pieredze krīžu vadībā arī liecina, ka ir jāpilnveido operatīvo un detalizēto datu apmaiņas kārtība, jo īpaši civilās aizsardzības plānu sadaļā par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā.

Tāpat neatņemama civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanas sastāvdaļa ir regulāras un sistemātiskas valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pašvaldībām, kas stiprinātu valsts iestāžu, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām.

LPS pašvaldību redzējumu par civilās aizsardzības sistēmas un savstarpējās sadarbības uzlabošanu apkopos un iesniegs par civilās aizsardzības sistēmu atbildīgajām valsts amatpersonām.