Persona apsūdzēta par to, ka, būdama valsts amatpersona, izdarīja kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, pieprasīšanu par kādu jau izdarītu nelikumīgu darbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, pēc kā pieprasīto kukuli pieņēma.

Rīgas apgabaltiesa nolēma atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 31. augusta spriedumu pilnībā un atzīt bijušo Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersonu par vainīgu viņam inkriminētā sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Apgabaltiesa piemēroja apsūdzētajam prokurores lūgto soda veidu un mēru, proti, sodīja viņu ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.

Minētais nolēmums vēl nav stājies spēkā, to iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls norāda: “Esmu apmierināts ar šo konkrēto un citiem pēdējā laika tiesu spriedumiem, kuros tiesas parāda savu stingru nostāju, veido skaidru un pareizu sodu politiku, piemērojot par koruptīviem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā samērīgus, reālus un bargus sodus. Tādējādi, manuprāt, tiek sasniegts ne tikai Krimināllikumā noteiktais soda mērķis, bet arī sekmēta vispārējā un speciālā prevencija. Koruptīvi noziegumi grauj valsts pamatus un sabiedrības uzticību valstij. Pozitīvu rezultātu var sasniegt, cīnoties ar šo sērgu visiem kopā, proti, tiesībsargājošās iestādes ar aktīvu, plašu sabiedrības iesaisti un atbalstu.”

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.