Diemžēl vēsture rāda, ka vārda brīvības jautājums attīstās cikliski: brīvībai seko ierobežojumi, kuri pēc tam tiek mīkstināti, kas rada jaunas problēmas un jaunus ierobežojumus. Kā norādīja Aigars Strupišs – galvenie faktori, uz ko balstās vārda brīvības ierobežojumu iespējamība, ir konteksts, nolūks un sekas.

Analizējot jautājumu par vārda brīvības robežām, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra: “Jautājumu ap vārda brīvības ierobežošanu ir daudz, situācija nav vienkārša. Bet tā arī ir demokrātijas priekšrocība, ka viedokļi par risinājumiem var būt dažādi, tos iespējams (a) paust, (b) apspriest un (c) izmantot risinājumos. Tas ir primāri izpildvaras un likumdevēja uzdevums izstrādāt risinājumus un tos ieviest. Un tad tas ir tiesas uzdevums kontrolēt un izskatīt strīdus. Tāpēc mums visiem jālūdz – kas nu kuram tuvāks – Dievs vai kāds cits spēks, lai tiesu vara ir tik kompetenta, neietekmējama un pietiekami vieda, lai spētu nosargāt demokrātiju. Kas, starp citu, nav iespējams, ja nepastāv vārda brīvība kā tāda.”

Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 14. aprīlī Juridiskajā fakultātē notika plenārsēde “Tiesību ierobežojumu pieļaujamība un attaisnojamība demokrātiskā tiesiskā valstī”. Tiesību ierobežojuma nepieciešamība, lietderība, samērīgums un ar to saistītie tiesiskie aspekti demokrātiskā tiesiskā valstī ir viens no juristu vidē visplašāk diskutētiem problēmu jautājumiem. Tēmas aktualitāti akcentē Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu samērīgums un starptautiskā situācija Eiropā.

Ar priekšlasījumiem plenārsēdē uzstājās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese profesore Ineta Ziemele, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un profesori Sanita Osipova un Uldis Krastiņš.