Senāts atzina, ka trīs no četriem prasības pieteikuma prasījumiem, kas vērsti pret AS „Air Baltic Corporation”, ir kvalificējami kā kolektīvs interešu strīds, jo minētie prasījumi būtībā nav saistīti ar AS „Air Baltic Corporation” darbinieku esošo tiesību uz darba samaksu pārkāpumu, bet gan vērsti uz šiem darbiniekiem vēlamā rezultāta panākšanu nākotnē, lai viņu darba samaksa tiktu palielināta, pielīdzinot to AS „Aviation Crew Resources” darbinieku darba samaksai. Citiem vārdiem, prasītājas mērķis ir panākt AS „Air Baltic Corporation” darbiniekiem jaunus nodarbinātības noteikumus. Līdz ar to minētie prasījumi nav pakļauti izskatīšanai tiesā, kas ir pamats Rīgas apgabaltiesas lēmuma atcelšanai pārsūdzētajā daļā un tiesvedības izbeigšanai lietā minētajā prasības daļā.

Senāts norādīja, ka konkrētajā gadījumā prasītāja nav nošķīrusi, kuru prasījumu izskatīšana nav pakļauta tiesai, kā arī tiesas nav vērtējušas, vai prasības pieteikumā ietvertie prasījumi ir kvalificējami kā kolektīvs tiesību vai kolektīvs interešu strīds.

Senāts lēmumā skaidro atšķirības starp kolektīvu tiesību strīdu un kolektīvu interešu strīdu. Kolektīvs tiesību strīds saistīts ar apgalvojumu, ka darbinieks nav saņēmis to, kas viņam pienākas pēc likuma, koplīguma vai darba līguma. Šādu strīdu var izšķirt tiesā vai šķīrējtiesā. Savukārt kolektīva interešu strīda priekšmets ir prasība konstatēt vai grozīt darba nosacījumus turpmākam laika periodam vairākiem vai visiem darbiniekiem, šie strīdi saistīti ar jaunu nodarbinātības noteikumu noteikšanu. Kolektīva interešu strīda

izšķiršana tiesā nav paredzēta. Šāda strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli var izmantot streiku.

Vienlaikus Senāta lēmumā skaidrots kolektīvā tiesību strīda izšķiršanas process. Tā, lai kolektīvā tiesību strīda izšķiršana būtu ātra, efektīva un rezultatīva, ir svarīgi, lai kolektīvā tiesību strīda puses iesniegumā norādītie prasījumi otrai strīda pusei būtu skaidri, precīzi un izpildāmi. Tiem jābūt tādiem, lai tie varētu kļūt par koplīguma noteikumiem. Izlīgšanas komisijas uzdevums ir, noskaidrojot strīdīgos jautājumus, censties panākt pušu izlīgumu. Ja kolektīvais tiesību strīds ir atrisināts ar izlīgšanas komisijas locekļu vienošanos, tiesvedība par šo strīdu netiek pieļauta. Savukārt, ja strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā nav bijusi efektīva, kolektīva tiesību strīda puse var vērsties tiesā. Šādā gadījumā prasījumiem tiesai, par kuriem ir strīds, jābūt tādiem pašiem un uz tāda paša pamata kā sākotnējā iesniegumā otrai kolektīva tiesību strīda pusei. Turklāt prasījumiem tiesai jābūt tādiem, lai to apmierināšanas gadījumā tiesas spriedums būtu izpildāms.

Lieta SKC-131/2023 (C33343820).