"Sabiedrībā un Saeimā, uz kuras pleciem gulstas tās ratificēšana, jau gadiem nav bijis iespējams rast vienprātību šajā jautājumā. To var palīdzēt risināt pēc iespējas plašāka un padziļinātāka izpratne par konvencijas pamatnostādnēm, tajā ietvertajām normām, potenciālajām saistībām Latvijai, kas no konvencijas ratifikācijas varētu izrietēt," norādīja R. Kols. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra - ir svarīgi pieņemt informētu, izpratnē balstītu lēmumu.

Kolektīvajā iesniegumā Saeima aicināta neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.

Iniciatīvas autors norāda, ka, nepievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības un pasargātu sabiedrību no konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas. Pret vardarbību vienlīdzīgi jāaizsargā visas personas, komisijas sēdē uzsvēra iniciatīvas autora pārstāvji un norādīja uz trūkumiem dokumentā lietoto terminu formulējumos.

Labklājības ministrijas pārstāvji informēja, ka ir sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts Satversmei atbilstošs likumprojekts par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tāpat šobrīd tiek pārskatīts un precizēts dokumenta tulkojums, un tās ratifikācija būtu būtisks signāls gan Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskajiem partneriem par valsts nostāju cīņā pret vardarbību. Tieslietu ministrijas pārstāvji sacīja, ka nesaskata juridiskus šķēršļus dokumenta ratifikācijai.

Vardarbība ir jāizskauž, un tam ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, sprieda deputāti. Vienlaikus parlamentārieši norādīja, ka esošajos nacionālajos normatīvajos aktos jau ir atrunāts vairums jautājumu, par ko iestājas konvencija, un uzsvēra nepieciešamību efektivizēt vardarbības apkarošanu.

Nacionālā līmenī ir jādiskutē par iespējām izveidot palīdzības un ekspertīžu centrus seksuālās vardarbības upuriem, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Labklājības ministrija. Tāpat nepieciešamas papildu diskusijas ar atbildīgajām ministrijām par atbildību par maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

27. septembra Ārlietu komisijas sēdē plānots turpināt spriest par kolektīvo iesniegumu un uzklausīt nevalstisko organizāciju argumentus, kā arī ekspertu viedokļus par konkrēto dokumentu, informēja R. Kols.