Šodien publicētajā 2023. gada ziņojumā par ES pilsonību ir uzsvērts progress, kas panākts pilsonības tiesību, kopīgo vērtību un demokrātiskās līdzdalības stiprināšanā un veicināšanā Eiropas Savienībā kopš pēdējā ziņojuma par pilsonību publicēšanas 2020. gadā.

Lai krīzes laikā aizsargātu un atbalstītu ES pilsoņus ārvalstīs, Komisija šodien iesniedz priekšlikumu par grozījumiem noteikumos, kas izveidoti ar Konsulārās aizsardzības direktīvu. Šis priekšlikums ir sagatavots ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi, kura vadībā strādā EĀDD un ES delegācijas trešās valstīs. Kā daļu no pasākumu kopuma Komisija iesniedz arī jaunas vadlīnijas par tiesībām brīvi pārvietoties, rokasgrāmatu par labu praksi, kā iesaistīt vēlēšanās pilsoņus ar invaliditāti, balsošanas tiešsaistē prakses kopumu, kā arī ES pilsonības rokasgrāmatu.

Komisija šodien pieņem arī pirmo Komisijas ziņojumu par Eiropas pilsoniskās iniciatīvas regulas īstenošanu un publicē jaunāko Eirobarometru par pilsonību un demokrātiju, kurš rāda, cik informēti ir ES pilsoņi par savām pilsonības tiesībām.  

Darbs pie ES pilsonības tiesību stiprināšanas

Viena no Komisijas iniciatīvām ir ierosinājums pārskatīt ES Konsulārās aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu labāku un vieglāku ES pilsoņu aizsardzību trešās valstīs, kurās viņu valstspiederības valstij nav konsulāta vai vēstniecības. ES pilsoņiem vajadzētu būt iespējai saņemt skaidrāku informāciju un īstenot savas tiesības uz palīdzību un aizsardzību. Šīsdienas priekšlikumā ietverti pasākumi, kas paredz:

• vienkāršot procedūras un pēc iespējas labāk izmantot ES delegāciju, dalībvalstu vēstniecību un konsulātu globālo tīklu, lai labāk palīdzētu grūtībās nonākušiem pilsoņiem;  
• pastiprināt krīžgatavības un reaģēšanas uz krīzēm pasākumus, tostarp regulāri veicot krīzes mācības konsulātos, sagatavojot konsulātu krīzes plānus, kuros ietverts iespējamo risku novērtējums un aplēse par ES pilsoņu skaitu katrā attiecīgajā valstī;
• krīzes situācijās sūtīt kopīgas konsulāro ekspertu grupas diplomātiskā un konsulātu personāla pastiprināšanai.

Pārskatīto brīvas pārvietošanās vadlīniju mērķis ir palīdzēt dalībvalstu iestādēm un valstu tiesām pareizi piemērot ES brīvas pārvietošanās noteikumus. Bija laiks aktualizēt 2009. gadā izdotās vadlīnijas, lai atspoguļotu izmaiņas Tiesas judikatūrā, ņemot vērā ģimeņu, tostarp varavīksnes ģimeņu, daudzveidību. Jaunās vadlīnijas sniedz brīvas pārvietošanās tiesību svarīgāko jautājumu juridisku un praktisku interpretāciju un piemērus.

2023. gada ziņojumā par pilsonību ir sniegts pārskats par visām attiecīgajām politikas iniciatīvām ES pilsonības jomā kopš 2020. gada, piemēram, par ceļošanas atvieglošanu pandēmijas laikā, izmantojot ES digitālo Covid sertifikātu, iniciatīvām, kuru mērķis ir risināt grūtības, ar kurām saskaras mobilie ES pilsoņi, un par darbu, kas paveikts iekļaujošu demokrātisko procesu stiprināšanā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā vēlēšanās.

Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam minētajā rokasgrāmatā par labu praksi, kā iesaistīt vēlēšanās pilsoņus ar invaliditāti, ir sniegts pārskats par labu vēlēšanu praksi dažādās dalībvalstīs ar mērķi uzlabot pilsoņu ar invaliditāti līdzdalību vēlēšanu procesā.

Šodien iesniegtajā balsošanas tiešsaistē prakses kopumā ir apkopota dalībvalstīs īstenotā balsošanas tiešsaistē prakse un cita informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prakse, kuras mērķis ir veicināt vēlēšanu tiesību īstenošanu Eiropas Savienībā.  

Ņemot vērā konferencē par Eiropas nākotni apspriesto, Komisija nāk klajā ar ES pilsonības rokasgrāmatu, kas sniegs ES pilsoņiem svarīgāko informāciju par viņu tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un cilvēkiem, kuri nesen ieguvuši ES pilsonību.

2023. gada Eirobarometrs par pilsonību un demokrātiju, kas publicēts līdztekus pilsonības jomas pasākumu kopumam, atklāj, ka 50 % respondentu uzskata, ka viņi ir labi informēti par savām ES pilsoņa tiesībām, tomēr 33 % nejūtas labi informēti un 16 % uzskata, ka vispār nav informēti.

Pirmajā ziņojumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) darbību ir aprakstīts progress, kas panākts kopš regulas pārskatīšanas 2020. gadā, un izziņots praktisku pasākumu kopums, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot Eiropas iedzīvotāju iesaisti ES demokrātiskajos procesos, piemēram, pasākumi, kas paredz turpināt un racionalizēt informētības par EPI palielināšanas centienus sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, kā arī konsultācijas veiksmīgu iniciatīvu organizētājiem, kuri uz šo iniciatīvu pamata izstrādā politikas priekšlikumus.

Nākamie soļi

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka ES pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības, un turpinās cieši uzraudzīt ES pilsonības noteikumu, tostarp noteikumu par brīvu pārvietošanos, pareizu īstenošanu. Komisija 2026. gadā nāks klajā ar savu nākamo ziņojumu par ES pilsonību.

Konteksts

Šogad aprit 30 gadi kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā, ar kuru tika izveidots viens no visnozīmīgākajiem ES sasniegumiem – ES pilsonība, kas ir statuss, kāds ir ikvienai personai, kurai ir kādas ES dalībvalsts pilsonība. ES pilsoņiem ir tiesību un priekšrocību kopums, kas atšķiras no tā, ko sniedz konkrētas dalībvalsts pilsoņa statuss. ES pilsonības tiesības ietver tiesības uz nediskrimināciju valstspiederības dēļ, tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā, balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tiesības uz konsulāro aizsardzību, tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam vai sūdzību Eiropas Ombudam, uzsākt vai atbalstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu un sazināties ar jebkuru ES iestādi un saņemt atbildi no tās. Šīs tiesības ir spēkā visās 27 ES valstīs.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 25. pantu Komisija reizi trijos gados ziņo par Savienības nediskriminācijas un pilsonības tiesību piemērošanu. Pēdējais progresa ziņojums  tika publicēts 2020. gadā kopā ar 2020. gada ziņojumu par ES pilsonību.

Eirobarometra zibensaptaujā par pilsonību un demokrātiju ir ietverti vairāki jautājumi, kas saistīti ar ES pilsonību, tostarp eiropiešu zināšanas par savu kā ES pilsoņa statusu un izpratne par tiesībām, ko sniedz ES pilsonība. Tajā ir jautājumi par pilsoņu attieksmi pret vēlēšanu problēmām, ārvalstu iejaukšanos un pilsoniskās sabiedrības lomu. 2023. gadā no aprīļa līdz maijam pa tālruni tika intervēti 25 722 cilvēki vecumā no 15 gadiem no visām ES dalībvalstīm.