Senāts, izskatot lietu, secināja, ka lietā piemērojamā tiesību norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme.

Senāts piekrīt, ka attiecībā uz valsts dienestā strādājošām personām valstij ir plaša rīcības brīvība noteikt amatam izvirzāmās prasības, kā arī noteikt pamattiesību ierobežījumus, kas nepieciešami sabiedrības interesēs valsts demokrātiskās iekārtas stiprināšanai. Tomēr šī rīcības brīvība nenozīmē, ka valstij nav jāievēro samērīguma princips.

Senāts šādu uz mūžu noteiktu ierobežojumu izskatāmajā lietā uzskata par nesamērīgu, jo attiecībā uz pieteicēju ir konstatējami tādi faktiskie apstākļi, ka kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata nevar tikt piemērota automātiski, neņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus.

Izskatāmajā lietā ir konstatēts, ka laikā, kad veikts nodarījums un pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, pieteicējai bija 24 gadi. Kopš nodarījuma izdarīšanas ir pagājuši gandrīz divdesmit gadi. Tiesai izskatāmajā lietā nav ziņu, ka pieteicēja pēc nodarījuma 2004. gadā būtu pieļāvusi jaunus tiesību pārkāpumus, ne veicot amata pienākumus, ne ārpus amata pienākumu izpildes. Pieteicēja tiesu eksperta amatu pilda no 2006. gada, tas ir, vairāk kā desmit gadus. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir norādījusi, ka pieteicēja atbildīgi un kvalitatīvi pilda savus amata pienākumus, par viņas darbu nav saņemtas pretenzijas, pieteicēja disciplināri nav sodīta. Tāpat, ņemot vērā pieteicējas profesionālās spējas, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde arī ieteikusi kompleksi resertificēt pieteicēju specialitātēs.

Senāts lēmumā norāda, ka Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka, nosakot absolūto aizliegumu, likumdevējam ir jāpārliecinās par to, vai ar šo aizliegumu radītās tiesiskās sekas ir samērīgas. Apstrīdētā tiesību norma liedz individuāli izvērtēt katru gadījumu atsevišķi.

Senāta ieskatā individuālas izvērtēšanas paredzēšana ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Tāpēc Senāts apturēja lietā tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Senāts uzskata, ka apstrīdētā tiesību norma, ciktāl tā nosaka aizliegumu personai, pret kuru izbeigts kriminālprocess uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par tiesu ekspertu, neatbilst Satversmes 101. un 106. pantam.

Lieta Nr. SKA-357/2023 (A420111221)