Dienu iepriekš Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un viņa padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers tikās arī ar Hāgas rajona tiesas tiesnešiem. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par dažādu instanču tiesu efektīvu sadarbību civilprocesā, tādējādi nodrošinot tiesības uz taisnīgu tiesu. Nīderlandes kolēģi arī dalījās savā pieredzē attiecībā uz konsultatīvā atzinuma jeb prejudiciālā jautājuma institūta efektivitāti, kā arī tiesas sēžu vadīšanu tiesneša un lietas dalībnieku aktīva dialoga formā.

Satversmes tiesu divpusējās tikšanās ar Nīderlandes Augstāko tiesu ietvaros pārstāvēja priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, tiesnesis Gunārs Kusiņš, tiesnesis Jānis Neimanis un priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers.

Divpusējās tikšanās pirmajā daļā tiesneši diskutēja par pamattiesību jautājumiem, kas attiecas uz ilgtspējas principu un nākamo paaudžu tiesību aizsardzību. Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš ziņojumā diskusijas ievadā vērsa uzmanību uz ilgtspējas principa piemērošanu un konkretizāciju Satversmes tiesas spriedumos lietās par teritorijas plānošanu, vides aizsardzību, tiesībām uz īpašumu un sociālajām garantijām. Viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesa, piemērojot ilgtspējas principu, neaprobežojas tikai ar vides tiesību jautājumiem. Piemēram, lietā par valsts pensiju apmēru ekonomiskās recesijas apstākļos Satversmes tiesa uzsvēra, ka valstij ir jānodrošina pensiju sistēmas ilgtspēja, lai arī nākamās paaudzes varētu izmantot tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Līdzīga pieeja ir bijusi arī lietās attiecībā uz valsts budžeta ilgtspēju.

Nīderlandes Augstākās tiesas tiesnese Annemarija ter Heide (Annemarie ter Heide) savā ziņojumā vērsa uzmanību uz nākamo paaudžu pamattiesību aizsardzības problēmjautājumiem, jo arī nākotnē pamattiesību sadursmju situācijās tiesām būs jāveic dažādu tiesību un interešu svēršana. Tāpēc ir apgrūtinoši paredzēt abstraktu nākotnes paaudžu pamattiesību aizsardzības problemātiku, jo tajās ietilpstošo personu tiesiskās intereses pašlaik vēl nav iespējams pilnvērtīgi apzināt. Vienlaikus jau tagad valsts sargā vēl nedzimušu bērnu tiesības, lai gan tie vēl nav uzskatāmi par tiesību subjektiem. Tiesas priekšsēdētāja Dineke de Grota (Dineke de Groot) piebilda, ka nākamo paaudžu pamattiesību apdraudējuma prognozēšana un svēršana ir atkarīga arīdzan no tā, vai mūsdienās spējam pieejamo informāciju vērtēt objektīvi. Ja netiksim galā ar pašreizējiem izaicinājumiem cīņā ar viltus ziņām, tad nākotnē tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošana būs apdraudēta. Savukārt attiecībā uz vides ilgtspēju viņa uzsvēra, ka tieši tiesām ir būtiska loma palīdzēt cilvēkiem būt dialogā ar valsts varu pat tad, kad izpildvara un likumdevējs ir pasīvi un nerisina klimata pārmaiņu problēmas.

Diskusijas turpinājumā tiesneši pārrunāja pieredzi tiesas spriešanā lietās par sabiedrībā rezonansi raisošiem un pretrunīgiem tiesību jautājumiem. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina savā ziņojumā uzsvēra, ka Satversmes tiesa nereti risina konstitucionāli principiālus strīdus un izšķir politiski sensitīvas lietas, kuru pamatā ir jautājumi par tādām vērtībām kā, piemēram, demokrātiska tiesiska valsts, vienlīdzība un ikviena cilvēka cieņa. Sabiedrības ietvaros var eksistēt dažādas uzskatu sistēmas, tādēļ attieksme pret Satversmes tiesas nolēmumiem, kuros īpaša loma ir vērtību jautājumiem, var būt dažāda. Jo lielāks ir plurālisms sabiedrībā, jo vairāk  nepieciešama dažādo uzskatu savstarpēja tolerance un vienošanās par vispāratzītām vērtībām. Irēna Kucina aplūkoja tās Satversmes tiesas izskatītās lietas, kurās minētie vērtību jautājumi īpaši izcelti, kā arī analizēja likumdevēja rīcību šādu Satversmes tiesas spriedumu izpildē.

Savukārt Nīderlandes Augstākās tiesas tiesnesis Taiss Kojmanss (Tijs Kooijmans) skaidroja sabiedrībā plašu rezonansi guvušo spriedumu par mūža ieslodzījumu, kuram bija īpaši nozīmīga loma krimināltiesību attīstībā. Tas, ka tiesību akti neparedzēja mūža ieslodzījuma pārskatīšanas iespēju, nebija savienojams ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu. Tiesa uzsvēra, ka regulējums būtu grozāms tādā veidā, lai nodrošinātu uz mūžu ieslodzītajām personām reālu iespēju soda pārskatīšanai, kuras rezultātā iespējama tā samazināšana vai atbrīvošana ar pārbaudes laiku. Vienlaikus Augstākā tiesa vērsa uzmanību uz savu kompetenci un tā vietā, lai atceltu apelācijas instances tiesas piespriesto mūža ieslodzījumu un noteiktu mūža ieslodzījuma aizliegumu, Augstākā tiesa atlika lietas izskatīšanu, lai valdība savas rīcības brīvības ietvaros varētu veikt korekcijas tiesiskajā regulējumā.

Tikšanās trešajā paneļdiskusijā tiesneši apsprieda abu tiesu judikatūru un izmantoto metodoloģiju nodokļu tiesību jomā. Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis diskusijas ievadziņojumā akcentēja: nereti tiek pausts uzskats, ka valstij nodokļu jomā ir plaša rīcības brīvība, kuras tiesiskuma kontrole tiesā ir ierobežota. Taču šāds apgalvojums ir “tiesiskumu iemidzinošs”, jo demokrātiskās valsts iekārtas konstitucionālie principi attiecas arī uz nodokļu sistēmu. Piemēram, tiesiskās vienlīdzības princips prasa veidot nodokļu sistēmu tā, lai ar nodokļiem proporcionālā veidā tiktu aplikti tie, kam ir spēja tos samaksāt. Valsts pienākums īpaši aizsargāt ģimeni prasa, lai valsts veidotu diferencētu, labvēlīgāku attieksmi ģimeņu aplikšanā ar nodokļiem. Savukārt sociāli atbildīgas valsts princips prasa, lai valsts ievērotu mazāk aizsargātas personas un tiesiskais regulējums arī nodokļu jomā veicinātu šo personu atbalstu.

Tiesnesis Arjo van Eisdens (Arjo van Eijsden) vērsa uzmanību uz metodoloģiju, kuras ietvaros Nīderlandes Augstākā tiesa izvērtē likumdevēja rīcības brīvības robežas, lemjot par nodokļu jautājumiem. Lai arī šī rīcības brīvība ir visnotaļ plaša, likumdevējam ir saistošas prasības, kuras izriet no tiesiskās vienlīdzības principa, tiesību uz īpašumu ierobežojuma pārbaudes testa un starptautiskajām saistībām. Tāpēc īpaša nozīme ir saprātīgam un objektīvi noskaidrojamam likumdevēja pamatojumam, piemēram, attiecībā uz atšķirīgas attieksmes noteikšanu nodokļu jomā.

Satversmes tiesa ir sadarbības un starptautiskā dialoga atbalstītāja un virzītāja. Pastāv virkne tādu tiesību jautājumu, kurus izolēti, nacionālās tiesību sistēmas ietvaros atrisināt ir sarežģīti. No Latvijas konstitucionālo tiesību attīstības viedokļa ir svarīgi tas, lai Satversmes tiesas tiesneši pastāvīgi atrastos tiesiskās domas attīstības centrā un aktīvi piedalītos tās dienaskārtības veidošanā. Tikšanās Nīderlandes Augstākajā tiesā Hāgā notika atbildes vizītes ietvaros pēc tam, kad Nīderlandes kolēģi apmeklēja Satversmes tiesu pagājušā gada martā.

Plašāka informācija: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/haga-norisinajas-satversmes-tiesas-un-niderlandes-augstakas-tiesas-divpuseja-tiksanas/