Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka diskusija par to, kas ir interešu pārstāvība un kā tā darbojas, ir ļoti būtiska. A. Ņenaševa atzīmēja, ka grāmatā “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” tiek skaidrots, kāda ir lobēšanas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī un kāpēc jāveicina plašāka sabiedrības iesaiste politiskos procesos, tādējādi uzlabojot likumdošanas darbu, procesa kvalitāti un galu galā – sabiedrības labklājību. “Visi esam ieinteresēti labā likumdošanas procesā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre. Jo atklātāk tiks veikta lobēšana, jo ātrāk sapratīsim, ka ir sabiedrības grupas, kuru intereses netiek pārstāvētas, un kā šo nevienlīdzību mainīt, pauda A. Ņenaševa.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzrunājot klātesošos, akcentēja, ka Saeimas 2022.gadā pieņemtais Interešu pārstāvības atklātības likums ir lakonisks, jo aptver grūti definējamu jautājumu loku, un jaunizdotā grāmata var kalpot par rīku, kā likumu labāk izprast. A. Judins atzīmēja, ka Saeima turpinās darbu pie jautājumiem, kas skar interešu pārstāvību, meklējot risinājumus, kas palīdzēs sabiedrību pasargāt no korupcijas, bet vienlaikus ļaujot tiem, kas aizstāv svarīgas intereses, brīvi runāt.

Klātesošos uzrunāja arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, grāmatas zinātniskie redaktori un Augstākās tiesas senatori – Sanita Osipova un Jānis Pleps –, kā arī grāmatas idejas autore un juridiskā redaktore Viktorija Soņeca.

Pēc grāmatas atvēršanas norisinājās diskusija, ko vadīja V. Soņeca, un tajā piedalījās A. Judins, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa un zvērināts advokāts Māris Vainovskis. Tajā spriests par to, kas ir interešu pārstāvība un kādēļ nepieciešams tās regulējums, kā nošķirama interešu pārstāvība no koruptīvām darbībām un kā notiek sabiedrības līdzdalība interešu pārstāvībā.