Fiziskai personai, kura Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.

Tiesu administrācija apkopojusi sniegto pakalpojumu rezultatīvos rādītājus: 2023. gadā saņemti 715 valsts kompensācijas pieprasījumi, kas ir par 3% mazāk kā 2022. gadā.

Valsts kompensācijās izmaksāti 1 694 979,62 euro. Savukārt piedziņas procesā atgūti 437 858,19 euro.

2023. gadā ir pieņemti 599 lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu un 89 lēmumi par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju. Kopējais pieņemto lēmumu skaits 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 5%.

Klientu konsultēšanai par valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanas kārtību tika nodrošināta bezmaksas informatīvā tālruņa 800 01 801 darbība.  Tāpat tika nodrošināta cietušo atbalsta tālruņa līnijas 116 006  uzturēšana, kuras darbību, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, nodrošina biedrība “Skalbes”. Pārskata periodā  sniegtas konsultācijas  uz  1809 zvaniem, savukārt tīmekļvietnes cietusajiem.lv čatā veiktas 836 sarakstes.

Pieteikumu valsts kompensācijai var iesniegt  trīs gadu laikā no dienas, kad persona atzīta par cietušo. Valsts kompensāciju izmaksā arī, ja kriminālprocess nav pabeigts un nav noskaidrots noziedzīga nodarījuma izdarītājs.

Ar darbības rezultātu pārskatu aicinām iepazīties šeit: 

Valsts kompensācija cietušajiem 2023. gada darbības rezultatīvie rādītāji

Valsts kompensāciju cietušajiem ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja tīša noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir iestājušās kādas no minētajām sekām:

• personas nāve,
• cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi,
• aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība,
• cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris,
• cietušais ir inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanai, personai ir jāaizpilda un jāiesniedz Tiesu administrācijā valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapa, kurai jāpievieno attiecīgi dokumenti:

• procesa virzītāja izziņa, ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums;
• spēkā stājies galīgais procesa virzītāja nolēmums, ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocess ir pabeigts vai stājies spēkā procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu personu nereabilitējošu apstākļu dēļ. Ja tiesas spriedumā vai procesa virzītāja galīgajā nolēmumā cietušajam kriminālprocesuālajā vai civilprocesuālajā kārtībā noteiktais atlīdzinājums par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu nav izpildīts vai izpildīts nepilnīgi, procesa virzītāja galīgajam nolēmumam pievieno izpildu dokumentu vai informē, kuram zvērinātam tiesu izpildītājam tas iesniegts piespiedu izpildei.
• valsts kompensācijas pieprasījumu Tiesu administrācijai iesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.

Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 22. pants precizē: “Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kompensācijas pamatojums atrodams arī 1983. gada 24. novembra Eiropas konvencijā par kompensāciju piešķiršanu vardarbīgu noziegumu upuriem un tā skaidrojošajā ziņojumā, kā arī Eiropas Padomes 2004. gada 20. aprīļa Direktīvā 2004/80EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.

Kompensācija ir tikai viens no palīdzības veidiem cietušajiem, jo tiem nepieciešama arī medicīniska, juridiska un cita veida palīdzība.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmo daļu par cietušo kriminālprocesā var atzīt fizisku vai juridisku personu, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Tādējādi morālo kaitējumu var pieprasīt fiziska persona, savukārt mantisko zaudējumu var pieprasīt gan fiziska, gan juridiska persona. (Avots: Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā, 2013)