Pieteicējs, kurš ir ārzemnieks un Latvijas komersanta valdes loceklis, ik gadu reģistrē uzturēšanās atļauju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Pārvalde konstatēja, ka iepriekšējos gados komersants nav iemaksājis budžetā nodokļus tādā apjomā, ko paredz Ministru kabineta noteikumi. – Komersantam no valsts budžeta atmaksājamo nodokļu summa bija lielāka nekā budžetā iemaksātā summa.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu bija apmierinājusi, norādot, ka pārvalde, lemjot par to, vai budžetā ir iemaksāti nodokļi tiesību normā noteiktajā apmērā, nepamatoti bija ņēmusi vērā pārmaksātās nodokļu summas.

Izskatāmajā lietā Senātam bija jāatbild, vai pārvalde pamatoti secinājusi, ka komersants nav iemaksājis budžetā tiesību normā norādīto nodokļu summu un attiecīgi nav pamata pieteicējam reģistrēt uzturēšanās atļauju Latvijā komercdarbības veikšanai.

Lietā risināts jautājums par Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” 82.punkta interpretāciju. Šī tiesību norma pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī noteica, ka komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka komercsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 21 350 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo

pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1750 euro.

Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi interpretējusi Uzturēšanās atļauju noteikumu 82.punktu un tas ir pamats sprieduma atcelšanai. No minētās tiesību normas skaidri izriet, ka samaksāto nodokļu kopsummu pārskata gadā veido tikai tādas summas, kas faktiski paliek budžetā.

Senāts norāda – komersanta no budžeta atmaksātais pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši minētajai tiesību normai ir atskaitāms no samaksāto nodokļu maksājumu kopsummas jeb, citiem vārdiem sakot, samaksāto nodokļu summa tiek samazināta par nodokļu summām, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta. Tādā veidā ir iespējams pārliecināties, vai konkrētajā pārskata gadā komersants ir veicis aktīvu saimniecisko darbību un devis ekonomisku labumu valstij, papildinot budžetu ar noteikta apmēra nodokļu summu.

Lieta Nr.SKA-50/2024 (A420261420)