Eiropu vieno tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības. Šīs vērtības ir kopējas visām Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču atsevišķu valstu nacionālā konstitucionālā identitāte var ietvert arī atšķirīgus elementus, piemēram, pienākumu aizsargāt valsts valodu. Tādēļ attiecībā uz nacionālo konstitucionālo identitāšu un Eiropas kopējo vērtību aizsardzību būtiska nozīme ir to līdzsvaram un harmoniskai mijiedarbībai. Šajā līdzsvarošanā nozīmīga loma ir konstitucionālo tiesu dialogam ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas Savienības Tiesu. Savukārt minētajā dialogā būtiska nozīme ir Eiropas konsensa jēdzienam, kas atklāj dalībvalstu vairākuma vienprātību par kādu tiesību jautājumu.

Konferenci atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Aldis Laviņš atzina, ka valstu konstitucionālās identitātes, kopējās Eiropas vērtības un Eiropas konsenss ir savstarpēji papildinoši elementi, kas ļauj panākt līdzsvaru nacionālo tiesību, Eiropas Savienības tiesību un starptautisko tiesību piemērošanā. Savukārt Inese Lībiņa-Egnere atsaucās uz cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, drošību, līdztiesību, tiesiskumu, cilvēktiesībām un valstu pašnoteikšanos – vērtībām, kuras ir ne tikai Latvijas konstitucionālās identitātes pamatā, bet vienlaikus ir arī Eiropas kopējās vērtības.

Konferences pirmā paneļdiskusija bija veltīta Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstu konstitucionālo identitāšu līdzsvarošanai ar kopējām Eiropas vērtībām. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa vadītajā diskusijā piedalījās Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) viceprezidents un Nīderlandes Augstākās tiesas tiesnesis Martins Kaujers (Martin Kuijer), Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mikola Hnatovskis (Mykola Gnatovskyy), kā arī Ludviga Maksimiliāna universitātes (Minhene) Juridiskās fakultātes profesors Pēters Hūbers (Peter M. Huber). Diskusijas dalībnieki atzina, ka gadījumi, kad nacionālās konstitucionālās identitātes saduras ar kopējām Eiropas vērtībām, ir ārkārtīgi reti, lai gan pēdējos gados – arvien biežāk sastopami. Atsaukšanās uz nacionālo konstitucionālo identitāti nedrīkst kalpot par attaisnojumu, lai atkāptos, piemēram, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai nepildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Tajā pašā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības Tiesa nedrīkst ignorēt dalībvalstu konstitucionālo tiesu un augstāko tiesu spriedumus, kuros aizsargāta nacionālā konstitucionālā identitāte.

Otrās paneļdiskusijas temats bija Eiropas konsenss un tā ietekme uz Eiropas sabiedrisko kārtību. Diskusijā piedalījās Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs, Eiropas Savienības Tiesas pirmais ģenerāladvokāts Macejs Špunars (Maciej Szpunar),  Londonas Universitātes koledžas tiesību filozofijas profesors Džordžs Lecs (George Letsas) un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās vietniece Elīna Luīze Vītola. Diskusiju vadīja Liverpūles Universitātes cilvēktiesību profesors Kanstancins Dzehcjarovs (Kanstantsin Dzehtsiarou). Diskusijā tika secināts, ka Eiropas konsensa jēdziens ir Konvencijas interpretācijas rīks, kuru izmanto Eiropas Cilvēktiesību tiesa – ja vairumā dalībvalstu par kādu tiesību jautājumu ir izveidojies konsenss, tad pārējām dalībvalstīm šā jautājuma izlemšanā samazinās rīcības brīvība. Vienlaikus tika pausts arī viedoklis, ka Eiropas konsensa jēdziens ir nevajadzīgs un pat kaitīgs. Tiesām vērtību iedzīvināšanā esot jāvadās tikai un vienīgi pēc tiesiskuma principa, nevis jāraugās pēc konsensa, kura rašanos varot aizkavēt dažādi politiski apsvērumi.

Pēc paneļdiskusijām Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele savā priekšlasījumā uzsvēra, ka no Eiropas skatpunkta demokrātija, attīstība, tiesiskums, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un savstarpēji pastiprinošas vērtības. Tieši šī pārliecība atspoguļo Eiropas identitāti. Eiropas identitāti veido nacionālās identitātes kopā ar smalko dialektiku starp atšķirīgā pārvarēšanu un balstīšanos uz kopējām vērtībām. Tas ir visa Eiropas projekta leģitimitātes pamatelements.

Noslēgumā galvenās konferences dalībnieku atziņas apkopoja Londonas Universitātes koledžas starptautisko publisko tiesību profesors Mārtiņš Paparinskis. Viņš atzina, ka tiesiskā Eiropa pastāv gan savā bezgalīgajā daudzveidībā, gan, vismaz zināmā abstrakcijas pakāpē, ar kopīgām vērtībām un institūcijām, kas, protams, var būt kopīgas arī citiem reģioniem. Tiesību akti ir līdzeklis institucionālo pozīciju tulkošanai starp vietējām, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesām. Tiesneši pastāv arī kā daļa no plašākas sociālās struktūras, kas neizbēgami attīstās.

Ar konferencē paustajām atziņām var iepazīties arī Satversmes tiesas kontā sociālajā tīklā Twitter, bet konferences ieraksts pieejams Satversmes tiesas YouTube kanālā.