Sūdzību bija iesniegusi tiesnese, kura bija vienīgā kandidāte konkursā uz rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Atbilstoši Tieslietu padomes balsojuma rezultātiem tiesnese nesaņēma Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu un netika iecelta par tiesas priekšsēdētāja vietnieci.

Tiesnese lūdza atcelt Tieslietu padomes lēmumu un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai, norādot, ka Tieslietu padomes lēmumā nav norādīts tā pamatojums. Līdz ar to nevar pārliecināties, vai Tieslietu padome nav pārkāpusi vispārējos tiesību principus, tostarp patvaļas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu, kas vērsti uz tiesiskas un taisnīgas atlases procedūras nodrošināšanu. Tiesnese pieņem, ka Tieslietu padomes lēmuma motīvi ir saistīti ar to, ka viņa bijusi rajona tiesas priekšsēdētāja divus termiņus pēc kārtas, taču likumā „Par tiesu varu” nav noteikti ierobežojumi bijušajam tiesas priekšsēdētājam pieteikties konkursā uz priekšsēdētāja vietnieka amatu. Turklāt Tieslietu padome jau akceptējusi šādu praksi, apstiprinot par apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci tiesnesi, kura ilgstoši bija šīs tiesas priekšsēdētāja.

Disciplinārtiesa norādīja, ka atbilstoši likumam “Par tiesu varu” rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāta piemērotības izvērtēšana un lēmuma pieņemšana iecelt vai neiecelt konkrēto kandidātu attiecīgajā amatā ir Tieslietu padomes ekskluzīva kompetence. Padomei nav arī noteikti jāapstiprina amatā tas kandidāts, kurš ieguvis izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu no visiem kandidātiem vai augstu vērtējumu kā vienīgais kandidāts.

Disciplinārtiesa konstatēja, ka nevienā tiesību aktā nav tiešā tekstā noteikts Tieslietu padomes pienākums pamatot savus lēmumus par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, kā arī nav noteiktas šāda lēmuma sastāvdaļas. Taču Disciplinārtiesa atzina, ka no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma un cilvēka cieņas principa izriet Tieslietu padomes pienākums pamatot savu lēmumu par tiesneša neiecelšanu tiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā un pienākums to darīt zināmu vismaz konkrētajam amata kandidātam.

Šajā gadījumā lēmuma pamatojums nebija norādīts. Lai arī tas ir procesuāls pārkāpums, Disciplinārtiesa atzina, ka tas automātiski nenoved pie pārsūdzētā lēmuma atcelšanas. Ja lēmuma pamatojumu ir noskaidrots tiesas procesa laikā, tad būtu neefektīvi un procesuālās ekonomijas principam neatbilstoši pārsūdzēto lēmumu atcelt un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai Tieslietu padomē. Izskatāmajā gadījumā no Tieslietu padomes paskaidrojumiem bija saprotams, ka nelabvēlīga lēmuma pieņemšana bija balstīta citastarp uz apsvērumu par nepieciešamību veicināt pārmaiņas rajona tiesas vadības tradīcijās, stiprinot vadības komandas darbu, un veicināt jaunu pretendentu rotāciju tiesas vadības amatos.

Izvērtējot šā apsvēruma pieļaujamību, Disciplinārtiesa secināja, ka mērķis veicināt pārmaiņas tiesu vadībā un veicināt jaunu pretendentu nokļūšanu tiesas vadības amatos atbilst Tieslietu padomes darbības uzdevumam sekmēt tiesu sistēmas attīstību. Tādējādi tas ir racionāls apsvērums, ko Tieslietu padome var izmantot kandidātu piemērotības vērtēšanā. Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nav pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu, piemērojot šo apsvērumu.

Izvērtējot tiesneses norādīto, ka šo apsvērumu Tieslietu padome viņas gadījumā ir piemērojusi, pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu, jo divos citos gadījumos ir atbalstījusi tiesnešu, kas iepriekš ir bijuši tiesas vadības amatā, apstiprināšanu citā tiesas vadības amatā, Disciplinārtiesa atzina, ka norādītās situācijas nav salīdzināmas. Vienā gadījumā tiesnešu skaits tiesās būtiski atšķiras, līdz ar to arī būtiski atšķiras iespējas atrast jaunus pretendentus tiesas vadības amatiem. Otrā gadījumā rajona tiesas priekšsēdētājas amatā iecelta tiesnese, kura ilgstoši pirms tam bijusi tiesas priekšsēdētāja vietniece, kas ir loģiska un parasti sagaidāma attīstības tendence. Līdz ar to Disciplinārtiesa atzina, ka Tieslietu padome nav pārkāpusi tiesiskās vienlīdzības principu, pieņemot lēmumu par sūdzības iesniedzējas neiecelšanu tiesas priekšsēdētājas vietnieces amatā.

Ievērojot minēto, Disciplinārtiesa secināja, ka Tieslietu padomes lēmuma pamatojums ar nepieciešamību veicināt pārmaiņas rajona tiesas vadības tradīcijās, stiprinot vadības komandas darbu, un veicināt jaunu pretendentu rotāciju tiesas vadības amatos ir tiesisks, un tas ir pietiekams pamats sūdzības iesniedzējai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanai.

Disciplinārtiesas lēmums nav pārsūdzams.

• Anonimizēts Disciplinārtiesas lēmums publicēts Augstākās tiesas mājaslapā

Disciplinārtiesa Senātā tiek sasaukta pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Tieslietu padomes lēmumu un ģenerālprokurora lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši senatori – no katra departamenta divi.