Senāta Administratīvo lietu departaments 7. maijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai notiesātajam ir tiesības lūgt viņa iesnieguma par pārcelšanu uz atklāto cietumu izskatīšanu brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sēdē, kad izciesta puse brīvības atņemšanas soda.
Vērtējot lietā piemērojamās tiesību normas, Senāts konstatēja, ka nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, jo likums visā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā joprojām nenodrošina vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, kas notiesāti par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Līdz ar to daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums, zemākas instances tiesas spriedums ir atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Senāts ņēma vērā, ka atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā (lieta Nr.2018-25-01) noteiktajam notiesātajiem vīriešiem un sievietēm jānodrošina vienāds tiesību un ierobežojumu apjoms visā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā, ciktāl atšķirīgai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata. Satversmes tiesa šajā sakarā ir skaidrojusi, ka atšķirīgs tiesību un ierobežojumu apjoms izriet no tā, ka soda izciešanas režīms atklātajā cietumā ir salīdzinoši vieglāks. Notiesātajai personai tajā noteikts mazāk ierobežojumu, piemēram, notiesātā persona tiek izmitināta kopmītņu tipa telpās, var uzņemt viesus, lietot personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, iepirkties cietuma veikalā un saņemt sūtījumus un pienesumus bez ierobežojumiem, kā arī strādāt ārpus ieslodzījuma vietas.
Senāts konstatēja, ka likumdevējs Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir izdarījis vairākus būtiskus grozījumus, tomēr attiecībā uz soda izpildes gaitu atšķirības joprojām ir saglabātas. Vīrieši, kas notiesāti par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, var pretendēt pārcelšanai uz atklāto cietumu pēc tam, kad ir izcietuši vienu ceturtdaļu no piespriestā soda slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, vienu ceturtdaļu – slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē un vienu ceturtdaļu – daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Savukārt sievietēm tiesības lūgt pārcelšanu uz atklāto cietumu ir tad, kad ir izciesta puse brīvības atņemšanas soda daļēji slēgtajā cietumā. Līdz ar to Senāts atzina, ka nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzīta tāda atšķirīga attieksme pret notiesātajiem, kurai nav objektīva un saprātīga pamata.
Senāts konstatēja, ka galvenais pamatojums, kāpēc šobrīd notiesātajiem vīriešiem un sievietēm netiek nodrošināta vienāda soda izpildes gaita, ir saistīts nevis ar kādu objektīvu un saprātīgu nepieciešamību saglabāt līdzšinējo soda izpildes gaitu, kas nostāda notiesātos vīriešus nelabvēlīgākā situācijā nekā sievietes, bet ar to, ka līdz laikam, kamēr tiks uzbūvēts jaunais Liepājas cietums, Satversmes tiesas spriedumu nevarot ieviest cietumu infrastruktūras trūkumu dēļ. Šajā sakarā Senāts atgādināja Satversmes tiesas norādīto, ka likumdevējs nedrīkst ar ekonomiska rakstura apsvērumiem pamatot, kādēļ gadiem ilgi nav pārskatīts tāds regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret notiesātajiem vīriešiem.
Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-276/2024 (A420298222)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.