Puses diskutēja par abu tiesu īstenotās konstitucionālas kontroles modeļiem, konstitucionālo sūdzību kā instrumentu ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzībā, kā arī izaicinājumiem, kas Ukrainai jāpārvar tās tiesiskās sistēmas transformācijas ceļā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Atklājot tikšanos, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš pauda gandarījumu par to, ka Satversmes tiesa ir izraudzīta par projekta galveno sadarbības partneri. Šāds uzticības garants apliecina ticību tām vērtībām, kuras Satversmes tiesa aizstāv savā darbā. “Mūsu kopīgais atbalsts Ukrainas konstitucionālās justīcijas attīstībai ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas tiesību sistēmas integrācijai vienotas Eiropas tiesiskajā telpā. Ukrainas Konstitucionālā tiesa ne tikai nodrošina darba nepārtrauktību kara apstākļos, bet arī turpina savu attīstību, izvirzot augstus mērķus nākotnes Ukrainai – demokrātiskai tiesiskai valstij attīstīto Eiropas valstu saimē,” akcentēja Aldis Laviņš. Satversmes tiesa un Ukrainas Konstitucionālā tiesa jau daudzus gadus ir vienlīdzīgi sadarbības partneri, daloties konstitucionālo tiesību attīstības pieredzē, kā arī īstenojot ciešu dialogu dažādu starptautiskās sadarbības platformu ietvaros.

Savukārt Ukrainas Konstitucionālās tiesas delegācijas vadītājs, tiesnesis Oļegs Pervomaiskis (Oleg Pervomayskiy) uzsvēra Satversmes tiesas atbalsta nozīmīgumu nākotnes Ukrainai. “Ņemot vērā, ka konstitucionālā sūdzība Ukrainā tika ieviesta tikai 2016. gadā, priekšā ir pamatīgs darbs, lai nodrošinātu, ka tā kalpo par efektīvu līdzekli ikvienas personas pamattiesību aizsardzībā. Latvija šajā ziņā ir soli priekšā, tāpēc sniegtā iespēja gūt pieredzi Eiropas Padomes projekta ietvaros ir vērtīgs instruments Ukrainas konstitucionālās justīcijas attīstībai,” uzsvēra Oļegs Pervomaiskis.

Tikšanās pirmā sesija bija veltīta jautājumiem par Ukrainas Konstitucionālās tiesas un Satversmes tiesas darba organizāciju konstitucionālo sūdzību izskatīšanā. Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš sniedza visaptverošu ieskatu Satversmes tiesas procesa specifikā – gan attiecībā uz tiesas kompetenci un konstitucionālajai sūdzībai noteiktajām vispārīgajām un speciālajām prasībām, gan arī uz lietu sagatavošanu izskatīšanai un nolēmumu pieņemšanu. 

Savukārt otrajā sesijā Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa sniedza detalizētu prezentāciju par konstitucionālās sūdzības ieviešanu Latvijā, konstitucionālās sūdzības regulējuma mērķi, kā arī Satversmes tiesas likumā noteiktajiem tās pieņemamības kritērijiem. Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Oleksandrs Petrišins (Oleksandr Petryshyn) norādīja uz abu valstu izveidoto konstitucionālo sūdzību modeļu līdzībām.

Diskusijās Satversmes tiesas un Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesneši dalījās ar savu pieredzi par iespēju atjaunot termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai un par to, cik pamatoti ir uzskatīt, ka Ukrainas Konstitucionālajai tiesai ir noteikta ļoti šaura kompetence vērtēt vienīgi parlamenta pieņemto likumu konstitucionalitāti. Tāpat Satversmes tiesas tiesneši dalījās pieredzē par instrumentiem un risinājumiem, kā padarīt konstitucionālo tiesu pieejamāku ikvienam.

“Individuāls pieteikuma veids – konstitucionālā sūdzība – ir visnozīmīgākais instruments, kā tuvināt tiesiskumu ikvienam cilvēkam. Konstitucionālās tiesas uzdevums visupirms ir kalpot cilvēkam tiesiskā valstī, jo tieši tauta šādu tiesu sev ir izveidojusi. Šādu vēstījumu caur savu pieredzi mēs vēlamies nodot mūsu Ukrainas kolēģiem,” norādīja Aldis Laviņš.

Tikšanās otrajā dienā diskusija tika veltīta ieteikumu izstrādei Ukrainas Konstitucionālajai tiesai, lai pilnveidotu konstitucionālās sūdzības institūtu, tādējādi veicinot efektīvu personas pamattiesību aizsardzību un sekmējot Ukrainas tiesību sistēmas integrāciju vienotā Eiropas tiesiskajā telpā.

Trešās sesijas laikā Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs dalījās ar Satversmes tiesas pieredzi, piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas. Tāpat Artūrs Kučs informēja par kārtību, kādā Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālo nolēmumu procedūras ietvaros. Noslēgumā viņš norādīja, ka nacionālais tiesnesis ir arī Eiropas Savienības tiesnesis un tā vispirms ir nacionālā tiesneša atbildība un vienlaikus arī izaicinājums piemērot Eiropas Savienības tiesības.

Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja turpmākās projekta aktivitātes, kā arī pieredzes apmaiņas un sadarbības jautājumus starp Ukrainas Konstitucionālo tiesu un Satversmes tiesu. Projekts norisināsies līdz 2025. gada augustam.

Satversmes tiesu vizītē pārstāvēja priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, tiesneši Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, kā arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers un Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Baiba Bakmane.

Plašāka informācija: Latvijas Republikas Satversmes tiesa » Satversmes tiesa atbalsta Ukrainas tiesību sistēmas integrāciju vienotas Eiropas tiesiskajā telpā