Kā dalība Eiropas Savienībā mainījusi nacionālā tiesneša lomu, vienlaikus esot Eiropas tiesnesim, kura atbildībā ir Eiropas Savienības tiesību prasmīga piemērošana un līdz ar to arī pati vienotās Eiropas ideja? Par to ceturtdien, 23. maijā, diskutēs Augstākās tiesas rīkotā starptautiskā konferencē, kas veltīta Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Kipru, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju – pievienojās Eiropas demokrātisko valstu saimei – Eiropas Savienībai. Tas nozīmēja arī iekļaušanos vienotajā Eiropas tiesību telpā un atbildību par tās turpmāku uzturēšanu un attīstību.
Eiropas Savienības tiesību attīstībā būtisks bijis Eiropas Savienības Tiesas dialogs ar dalībvalstu Augstākajām tiesām, kas ļāvis Eiropu apvienot vienotā vērtību, tiesību un ekonomiskā kopienā. Tāpat šajos gados Augstākās tiesas saskārušās ar dažādiem izaicinājumiem, kuru sekmīgai pārvarēšanai ir bijusi nepieciešama plašāka – Eiropas Savienības tiesību – perspektīva.
Uz konferenci aicināti Latvijas Augstākās tiesas senatori, Latvijas tiesu priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki, kā arī Augstāko tiesu tiesneši no tām valstīm, ar kurām kopā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, kā arī šo valstu tiesneši Eiropas Savienības Tiesā. Paužot simbolisku atbalstu, uz konferenci aicināti arī pārstāvji no topošo Eiropas Savienības valstu – Ukrainas, Moldovas un Gruzijas – Augstākajām tiesām.
Videouzrunā konferenci uzrunās Eiropas Savienības Tiesas prezidents Kūns Lēnartss, bet klātienē – Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Stanislavs Kravčenko.
Ar priekšlasījumiem par Eiropas Savienības vērtībām uzstāsies Latvijas pirmā tiesnese Eiropas Savienības Vispārējā tiesā Ingrīda Labucka, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un senatore Sanita Osipova. Šo konferences daļu vadīt aicināta tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Sekos divi sarunu paneļi. Pirmo – par Eiropas Savienību un nacionālo identitāti – vadīs senators Jānis Pleps. Piedalīsies Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Irmants Jarukaitis, Slovākijas Augstākās tiesas tiesnesis Martins Holičs, Latvijas Augstākās tiesas senatore Sandra Kaija un Maltas Augstākās tiesas tiesnesis Ārons Bugeja.
Otro sarunu – par Eiropas Savienības tiesībām tiesneša ikdienas darbā – vadīs Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce un piedalīsies Čehijas Augstākās tiesas tiesnesis Mihals Bobeks, Slovēnijas Augstākās tiesas tiesnesis Andrejs Kmelcs, Latvijas Augstākās tiesas senatore Anita Kovaļevska, Igaunijas Augstākās tiesas padomnieks Janars Jētma.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
