Vienkāršotās procedūras lietās galvenais parāds vai prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 euro. Ik gadu šādas kategorijas civillietas  sastāda vairāk kā 70 procentus no visām naudas piedziņas lietām un ir būtisks apjoms arī no kopējā tiesās izskatāmo civillietu skaita.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Dainis Slišāns vērš uzmanību uz priekšnoteikumiem un procesuāliem ieguvumiem šādas prasības iesniegšanai.

• Prasības galvenais parāds nedrīkst pārsniegt 2500 euro, kas nozīmē, ka kopējā prasības summa var pārsniegt 2500 euro par parādniekam aprēķinātajiem procentiem vai līgumsodu. Attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.
• Prasība vienkāršotās procedūras lietā iesniedzama atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 31.maija noteikumos Nr.305 izstrādātājam paraugam (https://likumi.lv/ta/id/299326). Personai, kura vēlas tiesas ceļā piedzīt parādu/zaudējumus vai uzturlīdzekļus, nav nepieciešamas speciālas zināšanas prasības pieteikuma sagatavošanā, jo Ministru kabinets ir apstiprinājis vienkāršu veidlapu, kura aizpildāma atbilstoši norādījumiem.
• Vienkāršotās procedūras lietas vairumā gadījumu tiesa izskata rakstveida procesā, tas nozīmē, ka procesa dalībniekiem tiesā uz mutvārdu procesu tiesas sēdē nav jāierodas. Tas savukārt nozīmē, ka prasības pieteikuma iesniedzējam nav jātērē laiks, lai ierastos uz lietas izskatīšanu vai jāiegulda papildu izdevumi par pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Vienkāršotās procedūras lietas tiesa var noteikt izskatīšanai īsākā termiņā nekā lietas vispārējā prasības kārtībā, kurās paredzēta lietas izskatīšana tiesas sēdē.
• Vienkāršotās procedūras lietā tiesa taisa saīsināto spriedumu, kurš nav pārsūdzams, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 250.²⁵ panta 2.¹ daļai lietas dalībniekam 10 dienu laikā no saīsināta sprieduma sagatavošanas dienas tiesā jāiesniedz lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu un tikai pēc pilna sprieduma sagatavošanas var iesniegt apelācijas sūdzību.
• Viens no būtiskākajiem ieguvumiem šādu prasību iesniegšanai ir tas, ka spriedumu vienkāršotās procedūras lietā var pārsūdzēt tikai apelācijas instances tiesā, kas ir galīgais nolēmums lietā. Kasācijas kārtībā apelācijas instances tiesas spriedumu pārsūdzēšanu neparedz Civilprocesa likums. Turklāt apelācijas instances tiesai nav pienākums ierosināt apelācijas tiesvedību. Apelācijas tiesvedība tiek ierosināta tikai tajā gadījumā, ja tiesnešu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pareizs saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.²pantu. Ja tiesnešu kolēģija atzīst pirmās instances tiesas spriedumu par pareizu, tā atsaka ierosināt apelācijas tiesvedību un spēkā stājas pirmās instances tiesas spriedums.
• Civilprocesa likums neparedz saīsinātā sprieduma nosūtīšanu lietas dalībniekiem, ja vien viņi šādu lūgumu tiesai nav izteikuši rakstveidā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atbildētājs kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmis prasības pieteikumu un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, kurā tiesa informē arī par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā, viņš var nezināt par sprieduma pasludināšanu. Sekas tam ir tādas, ka atbildētājs likumā noteiktajā termiņā nevar iesniegt pilna sprieduma sagatavošanu lūgumu, tāpēc stājas spēkā saīsinātais spriedums. Civilprocesa likuma regulējums vienkāršotās procedūras lietās izstrādāts tā, lai veicinātu prāvniekus būt aktīviem savu tiesību izlietošanā. Ja atbildētājs savas tiesības neizlieto, prasītājam ir iespēja īsā laikā prasības pamatotības gadījumā saņemt sev labvēlīgu spriedumu.

Lai izvairītos no šķēršļiem prasības apmierināšanā, potenciālajiem prāvniekiem ir iespēja tīmekļa vietnē www.elieta.lv izmantot rīku "Ārpustiesas ceļvedis" (https://celvedis.elieta.lv/#/). Tajā, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem, iespējams saņemt vispārīgus juridiskus padomus, kas var palīdzēt risināt strīdu ar parādnieku ārpustiesas kārtībā vai sagatavot prasības pieteikumu.