Konference bija saruna par Eiropas Savienību (ES) kā kopējo vērtību un tiesību telpu, par to, ko Latvija un vēl deviņas valstis, kas pirms 20 gadiem pievienojās ES, ieguva no šīs pievienošanās un kāds ir bijis šo “jaunpienācēju” devums kopīgajai Eiropas tiesību telpai.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver: “Konferences tēmas atgādina, ka Eiropas Savienības tiesības ir tieši un nepastarpināti mūsu – tiesnešu – rokās, jo katram tiesas spriedumam jāparāda ES kopējo vērtību īstenošana. Pat tad, ja attiecīgais specializētais jautājums netiek regulēts ES tiesībās, tā risinājums nedrīkst nonākt pretrunā ES kopējām vērtībām, tāpat kā tas nedrīkst nonākt pretrunā ar mūsu Satversmi.”

Eiropas Savienības Tiesas prezidents Kūns Lēnartss videouzrunā norādīja, ka Eiropas Savienības vērtības atspoguļo vienotību, uz kā ES balstās. Tomēr “šīs vērtības papildina arī nacionālo tradīciju daudzveidība, valodas, vēsturiskā izcelsme, reģionālās atšķirības, kas bagātina šo vienotību un piešķir saturu mūsu kopīgajām vērtībām. Tā ir devīzes “vienoti dažādībā” visdziļākā jēga. Valstu tiesnešiem ir izšķiroša loma šo vērtību uzturēšanā dalībvalstīs un arī tiesiskajās attiecībās starp dalībvalstīm.”

Aizkustinoša bija Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Stanislava Kravčeno uzruna, vēstījot par Ukrainas tiesu darbu kara apstākļos un nepārprotamo Ukrainas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai un būt tās tiesību telpā: “24. februāris radikāli mainīja mūsu dzīves, taču tas nemainīja mūsu mērķus. Eiropas vērtības ir dziļi iesakņojušās mūsu kultūrā. Vēlme pēc brīvības, taisnīguma un vienlīdzības vienmēr ir vienojusi ukraiņu tautu. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā nav tikai politiska izvēle, bet ceļš uz vienotu Eiropu, kur tiesiskums, taisnīgums un vienlīdzība ir nepārkāpjami principi”.

Konferences sarunu paneļi bija par Eiropas Savienības vērtībām, par nacionālās identitātes lomu un aizsardzību kopējā Eiropas Savienības telpā, kā arī par to, kāda ir Eiropas Savienības tiesību loma nacionālā tiesneša ikdienas darbā. Sarunas vadīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, senators Jānis Pleps un Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce.

Panelī par Eiropas Savienības vērtībām un tiesneša misiju tās sargājot, uzstājās bijusī tieslietu ministre un Latvijas pirmā tiesnese Eiropas Savienības Vispārējā tiesā Ingrīda Labucka, atgādinot vēsturi un Latvijas tiesību sistēmas pārveidošanu pēc neatkarības atjaunošanas un ceļu uz Eiropas Savienību.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, runājot par nacionālo tiesnesi kā Eiropas kopējo vērtību piemērotāju, pieskārās diviem jautājumiem – Latvijas tiesneša kā ES tiesneša pienākumiem un atbildībai, piemērojot ES tiesības un tādējādi īstenojot un aizsargājot ES kopējās vērtības, kā arī atsevišķiem judikatūras piemēriem, kas radušies, pateicoties Latvijas tiesnešiem, un kas pamatoti var tikt uzskatīti par ES zelta judikatūru ar plašu ietekmi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs runāja par tiesu neatkarības principu Eiropas Savienības tiesību darbībā, uzsverot, ka kopējā tiesību telpa prasa savstarpēju uzticēšanos un tā ir iespējama tikai starp tiesām, kas tiesas spriešanā ir neatkarīgas un ievēro vienotus pamattiesību standartus. Tādēļ kā viena no tiesu neatkarības dimensijām jāstiprina gan tiesu varas institucionālā neatkarība, gan individuāla tiesneša neatkarība, jo tie ir faktori, uz kuriem balstās šī savstarpējā uzticēšanās.

Senatores Sanitas Osipovas uzstāšanās tēma bija par dzimumu līdztiesības izpratnes transformācijām Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesība padarīta par vienu no būtiskiem dienaskārtības jautājumiem ES. Senatore uzsvēra: dzimumu līdztiesības noteikšana de iure automātiski nenoved pie līdztiesības dzīvē, vienmēr atpaliek līdztiesība ģimenē, sabiedrībai neredzamajās starpdzimumu attiecībās, un dzimumu kvotām un citiem sieviešu tiesības stiprinošiem instrumentiem ir sava ēnas puse. Risinājums ir patiesa dzimumu līdztiesība, proti, dzimumam nav nozīmes personai īstenojot savu pašnoteikšanos un iekļaujoties sabiedrībā.

Sarunu panelī par Eiropas Savienību un nacionālo identitāti Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Irmants Jarukaitis runāja par līdzsvara meklējumiem starp ES vienotību un nacionālo identitāti, Slovākijas Augstākās tiesas tiesnesis Martins Holičs analizēja Slovākijas tiesu sistēmas izaicinājumus pēc pievienošanās ES un to risinājumus, Augstākās tiesas senatore Sandra Kaija akcentēja tiesu lomu nacionālās identitātes saglabāšanā, savukārt Maltas Augstākās tiesas tiesnesis Ārons Bugeja savā priekšlasījumā izvirzīja jautājumu “dialogs un pielāgošanās – dilemma vai panaceja”, akcentējot mazo nāciju un valstu pašsaglabāšanās instrumentus.

Sarunā par Eiropas Savienības tiesībām Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis Mihals Bobeks savā uzrunā bija provokatīvs, vaicājot, kas Eiropas Savienības tiesību telpā ir 20 gadus senie jaunpienācēji – tikai ES normu piemērotāji vai arī nemiera cēlēji – kāds ir Centrālās un Austrumeiropas valstu pozitīvais pienesums ES tiesību sistēmai. Slovēnijas Augstākās tiesas tiesnesis Andrejs Kmelcs stāstīja par viņu tiesas īstenoto projektu “IQ Justice” – kompleksu pieeju tiesas darba uzlabošanai, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Latvijas Augstākās tiesas senatore Anita Kovaļevska un Igaunijas Augstākās tiesas padomnieks Janars Jētma runāja par vienu no nacionālo tiesnešu darba instrumentiem – prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesai, ko izmantot ir nacionālo tiesu pienākums un kas prasa augstas nacionālo tiesnešu ES tiesību zināšanas un metodoloģijas prasmes.

Konferences noslēgumā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele novērtēja, ka konference bija dziļš skatījums uz Eiropas Savienības tiesībām, sinerģiju starp nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesu un nacionālo tiesnesi kā Eiropas Savienības tiesnesi – tas bija cieņpilns un iedvesmojošs skatījums par mums Eiropas Savienībā. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra: “Nacionālās tiesu sistēmas un Eiropas Savienības Tiesa balsta vienu otru un stāv abpusējā sardzē: Eiropas Savienības vērtības sargā tiesu varu neatkarību un tiesu vara stāv Eiropas Savienības vērtību sardzē”.

• Konferences materiāli tiks publicēti “Augstākās Tiesas Biļetena” nākamajā numurā
• Konferences videoieraksts būs pieejams Augstākās tiesas Youtube kanālā