Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Jau šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs pie kriminālsodu reformas, pilnveidojot kriminālsodu politiku ar mērķi stiprināt valsts un sabiedrības drošību. Kriminālsodiem ir jābūt atbilstošiem mūsdienu situācijai, kad atrodamies hibrīdapdraudējuma apstākļos. Tāpat arī vardarbības mazināšanas jautājums ilgstoši nav pienācīgi risināts. Vardarbība ir bijusi ignorēta, noklusēta un uztverta savā ziņā par normu. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka līdz ar izmaiņām jāmainās arī tiesībsargājošo iestāžu darbam un sabiedrības izpratnei, lai sasniegtu kriminālsodu reformas mērķus. Ir svarīga katra mūsu valsts iedzīvotāja atbildība un attieksme jautājumos, kas skar viņu, viņa ģimeni, valsti un valsts drošību. Mūsu katra atbildība un pienākums ir sargāt mūsu Latviju un savus līdzcilvēkus.”

Krimināllikumā pastiprināta atbildība par noziegumiem pret valsts drošību, tāpēc par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem līdzšinējo piecu gadu vietā. Savukārt par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, bet rezerves karavīru vai zemessargu, kurš izvairīsies no mobilizācijas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

Pieņemtie grozījumi Krimināllikumā pastiprinās sodu par šādiem ar vardarbību saistītiem noziegumiem - tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Par šiem noziegumiem vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Savukārt par personas novešanu līdz pašnāvībai vai pašnāvības mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, varēs

piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem šobrīd noteikto trīs gadu vietā. Bet, ja cietušais atrodas materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, varēs sodīt uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikuma Krimināllikums papildināts ar jaunu 174.prim pantu, kas paredz atbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku vai radinieku, ja cietušajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas. Par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat Krimināllikumā tika nostiprināta norma, kas nosaka, ka persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, atrodas bezpalīdzības stāvoklī noziedzīgo nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību izpratnē.

Vienlaikus Krimināllikumā pastiprināta atbildība par bēgšanu no īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietas, turpmāk sods par šādu nodarījumu būs brīvības atņemšana līdz trim gadiem.

Grozījumi Krimināllikumā pastiprina arī atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, atbildību par braukšanu reibumā, citas personas identitātes izmantošanu un virkni citu noziedzīgu nodarījumu. Ar pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā var iepazīties Saeimas mājaslapā.