Rīgas apgabaltiesas piecu gadu attīstības koncepcijā Māris Vīgants izklāstījis iecerētās izmaiņas Rīgas apgabaltiesas struktūrā. Ņemot vērā apgabaltiesas tiesnešu skaitu Civillietu tiesas kolēģijā, izvērtējams jautājums par divu patstāvīgu apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģiju izveidi (katrā kolēģijā 19 tiesneši). Pašreizējais Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu kopskaits (38 tiesneši) liedz efektīvi organizēt un pārvaldīt kolēģijas darbu, tādējādi tiek mazināta iespēja īstenot tiesas spriešanas funkcijas apelācijas instances tiesā. Jautājuma virzība par vakanču aizpildīšanu Civillietu tiesas kolēģijā ir apturama līdz brīdim, kamēr Tieslietu padome veic tiesnešu noslodzes, slodžu izlīdzināšanas jautājumu izpēti, kā arī apelācijas instances tiesā tiek ieviesta lietu svēršana taisnīgas slodzes noteikšanā. Krimināllietu tiesas kolēģijas darbā strukturālās izmaiņas nav nepieciešamas. Tas secināms no Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešu amata vietu skaita un izskatāmo lietu skaita gadā.

Jaunieceltais tiesas priekšsēdētājs par vienu no būtiskiem attīstības priekšnoteikumiem uzskata tiesvedības laikā apgabaltiesā konstatēto kļūdu noteikšanu, to izvērtējumu un kļūdu novēršanas stratēģiju. Lai to īstenotu, būtu izveidojams Spriedumu birojs, kas būtu apgabaltiesas priekšsēdētāja pakļautībā esoša struktūrvienība.

Māris Vīgants, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs: “Struktūrvienības darbības virzieni saistāmi ar aktuālās tiesu prakses izpēti, sistematizēšanu, tiesu prakses pētījumu veikšanu civiltiesību un krimināltiesību nozarē. Svarīga būs efektīva sadarbība ar Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, apgūstot tās pieredzi. Spriedumu biroja apkopotā un analizētā informācija, secinājumi par tiesu prakses atšķirībām vienādu kategoriju lietās, kas izskatītas dažādos tiesas sastāvos, sekmēs vienotu pieeju attiecīgu kategoriju lietu izskatīšanā, ja tiesnešu rīcībā būs pētījumi, kas balstīti jau izskatīto lietu pamatojuma izpētē.”

Vienlaikus Spriedumu biroja izpētes objekts var būt citās Latvijas apgabaltiesās īstenotā prakse, izskatot attiecīgo kategoriju lietas, tiesu prakses salīdzināšana, kā arī Eiropas Savienības Tiesas prakses izpēte atbilstošos tiesību jautājumos.

Apgabaltiesas priekšsēdētājs sekmēs tiesnešu iniciatīvu piedalīties mācībās, kas tiek organizētas gan ar Latvijas tiesnešu mācību centra, gan topošās Tieslietu akadēmijas starpniecību. Tiks veicināta arī apgabaltiesas darbinieku tālākizglītība un profesionālo prasmju pilnveide: “Ikviens tiesnesis un tiesas darbinieks ir vērtība. Tiesas priekšsēdētāja pienākums ir to sargāt. Priekšsēdētājs nav tiesneša priekšnieks, bet līdzvērtīgs kolēģis, kurš rūpējas, lai viņš būtu pamanīts un novērtēts”, pauž M. Vīgants.

Svarīgu nozīmi tiesas priekšsēdētājs piešķirs informācijas apkopošanai tiesu kolēģijās un tālāk tās nodošanai pirmās instances tiesām, kas darbojas Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā. Šo tiesu vadītājiem jāstiprina savstarpējā sadarbība, ikdienas komunikācija un viedokļu apmaiņa jautājumos, kas attiecas uz atšķirību novēršanu katras instances tiesā izskatīto lietu iznākumā. Tas ir apstākļos, kad tiesu prakse attiecīgajos jautājumos bijusi stabila. 

Tiesas priekšsēdētājs nodrošinās, ka apgabaltiesas telpās varēs uzturēties ikviena persona, kura vēlas apmeklēt un klausīties atklātu tiesas sēžu norisi. Viņaprāt, tas stiprinās sabiedrības priekšstatu par to, ka tiesa ir sabiedrībai pieejama un tai nav noslēpumu no sabiedrības. 

Tiesnesis Māris Vīgants Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata pienākumus uzsāks pildīt šā gada 1. jūlijā.

Latgales rajona tiesas priekšsēdētājs Pēteris Novičenoks par virsmērķi tiesas un tiesu sistēmas attīstībai izvirza tiesas neatkarības un uzticēšanās tiesai veicināšanu. 

Pēteris Novičenoks, Latgales rajona tiesas priekšsēdētājs: “Tiesas priekšsēdētājam jānodrošina iespējas katram tiesnesim būt neatkarīgam tiesas spriešanā, jāaizsargā tiesneši no jebkāda veida tiešas un netiešas ietekmēšanas, iespēju robežās reaģējot uz jebkādiem ietekmēšanas mēģinājumiem. Ir jāveicina tiesību tālākveidošanas procesa īstenošana un jārealizē atgriezeniskā saikne ar citiem varas atzariem, pārstāvot tiesu un iesaistoties pastāvīgajās Tieslietu ministrijas izveidotajās likumu izstrādes darba grupās, paust viedokli par aktuāliem likuma grozījumiem, kā arī konsultēties ar tiesnešiem un darbiniekiem, iesniedzot savus grozījumu projektus, ja tiek konstatētas praktiskas ar tiesību normu piemērošanu saistītās problēmas, procesuālo vai materiālo tiesību normu robi.”   

Tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka galvenais resurss jauno tiesas darbinieku piesaistē ir sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm, sniedzot prakses iespējas tiesību zinātņu specialitātes studentiem. Tas dotu iespēju novērtēt potenciālo tiesas darbinieku teorētiskās zināšanas un profesionālās iemaņas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams piedāvāt šiem studentiem darbu tiesā. 

Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas regulāri aktualizētās tiesnešu atbalsta personāla kvalifikācijas celšanas un tiesnešu palīgu institūta stiprināšanas koncepcijas ietvaros nepieciešams maksimāli iesaistīt tiesnešu palīgus kopīgās tiesnešu apspriedēs par tiesību normu piemērošanas jautājumiem. Tas nodrošinās tiesneša palīgu izaugsmes iespējas, tiesas iekšējo resursu pēctecību un maksimāli ātru vakanto tiesneša amata vietu aizpildīšanu, netērējot laiku un nesamērīgus resursus jauno tiesnešu apmācībai pirms darba pienākumu uzsākšanas. Tiesnešu palīgiem, kuri plāno piedalīties tiesnešu atlases konkursos, ir jāsniedz maksimāls atbalsts veiksmīgai un rezultatīvai dalībai atlases procesā. 

P. Novičenoks uzskata, ka lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībā nepieciešams nodrošināt prioritāro lietu kategoriju izskatīšanu paātrinātos termiņos. Vienkāršotā kriminālprocesa gadījumos šādu lietu iztiesāšanas termiņi nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, bet vispārējā lietu iztiesāšanas gadījumā šādu lietu iztiesāšanai jānotiek vidēji sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā, izņemot objektīvus kavējošus iemeslus. Apjomīgās un juridiski sarežģītās lietās ar visiem lietas dalībniekiem ir jāizstrādā lietas iztiesāšanas plāns, paredzot noteiktus lietas izskatīšanas termiņus, rezervējot sēdes noteiktu procesuālo darbību veikšanai, vienlaikus darot zināmu paredzamo tiesas rīcību un sekas procesuālo pienākumu nepildīšanas gadījumā. Īpaša uzmanība ir pievēršama ieilgušo lietu uzkrājuma samazināšanai un kriminālprocesu apturēšanas pamatu pastāvēšanas pārskatīšanai, kā arī pieprasāmās informācijas aktualizēšanai.