Sarunas gaitā tika apspriesti jautājumi saistībā ar pasniedzēja vieslekcijas pamattēmu – mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu, kā arī to radītajiem izaicinājumiem. Mihņa Konstantinesku pastāstīja, kā mākslīgais intelekts funkcionē jeb kā norit tehniskais process, kā veidojas korelācijas un kauzālās saiknes. Augstākās tiesas pārstāvji interesējās par mākslīgā intelekta rīku praktiskā pielietojuma iespējām, par to, cik šie rīki ir uzticami un kā var noteikt šo uzticamības līmeni, kā arī kas ir atbildīgs par šo rīku funkcionalitāti. Pasniedzējs akcentēja, ka vislabāk mākslīgā intelekta rīkus ir izmantot jomās, kuras cilvēks pats labi pārzina, tādējādi cilvēks var izvērtēt, kuriem mākslīgā intelekta risinājumiem uzticēties un kuriem nē. Priekšrocība ir tāda, ka šie rīki darbu padara ātrāku, īsā laikā apstrādājot lielus datu apjomos un sniedzot vairākas rezultātu variācijas, par kurām lietotājs pats var nemaz neiedomāties. Svarīgi ir ņemt vērā, ka cilvēks ir tas, kurš sniedz datus, izlemj, kas ir risināms un kā būtu risināms. 

Sarunas gaitā tika apspriests arī šogad pieņemtais Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts – tā riski un priekšrocības.

Vizītes noslēgumā Mihņa Konstantinesku apmeklēja arī Augstākās tiesas muzeju un izstaigāja Tiesu pils telpas, gūstot ieskatu tiesas vēsturē.

Vairāk par pasniedzēju lasiet Augstākās tiesas ziņā.