Senāta Civillietu departaments 26. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta bijušās valsts amatpersonas prasība par goda un cieņas aizskaršanu.
Atbildētājs bija iesniedzis satiksmes ministram iesniegumu par pārkāpumiem VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un tās amatpersonu darbībā ERAF līdzfinansētajā projektā „Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās”. Prasītājs vērsās tiesā, lai panāktu nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos par nesamērīgi aizskaroša viedokļa paušanu, kā arī morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Noraidot prasību, apgabaltiesa atzina, ka iesniegumā ir sniegtas ziņas un viedokļi, kuri atspoguļo atbildētāja uzskatu un izpratni par tā rīcībā esošo informāciju. Lai gan atsevišķi izteikumi ir ar apvainojošu un negatīvu nokrāsu, samērīguma princips nav pārkāpts.
Apgabaltiesa norādīja, ka valsts amatpersonām ir jāuzņemas lielāka kritika nekā vidusmēra cilvēkam. Šo personu cieņas aizsardzība vienmēr samērojama ar sabiedrības interesēm. Konkrētajā situācijā prasītāja rīcība bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgu jautājumu – ERAF līdzfinansētā projekta „Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” īstenošanu. Tādējādi tā ir pakļauta sabiedrības ciešai uzraudzībai, tāpēc prasītājam kā amatpersonai jāpieņem lielāka kritika.
Apgabaltiesa uzsvēra, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz tiesiskuma aizsardzību. Lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu (vai tiktu pēc iespējas efektīvāk atklāti un apkaroti), ir vajadzīgas personas, kuras tos atklāj un ar faktiem pamato, ka, iespējams, noticis tiesību pārkāpums. Šādai rīcībai ir tiesisks mērķis, kas var ierobežot personas tiesības uz goda un cieņas neaizskaramību. Ziņošanas pienākuma izpilde nav iespējama, ja ziņotājam jāuzņemas atbildība par iespējami nepareizi izdarītajiem vērtējumiem.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts piekrita Latgales apgabaltiesas spriedumā norādītajam, ka prasītājam kā valsts amatpersonai ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Valsts amatpersonai kā publiskai personai ir jāiztur lielāka kritikas deva nekā vidusmēra iedzīvotājiem, jo valsts amatpersonas cieņas aizsardzība ir samērojama ar sabiedrības interesēm.
Senāta lēmums lietā Nr.SKC-611/2024 (C29309819)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.