Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē atzīts, ka strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai, ņemot vērā individuālos apstākļus, nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību.
Pašvaldība privātpersonai bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu. Privātpersona vērsās tiesā. Administratīvā procesa kārtībā pieteikumu tika atteikts pieņemt, norādot, ka prasījums ir izskatāms civilprocesa kārtībā. Civilprocesa kārtībā pieteikumu tika atteikts pieņemt, norādot, ka prasījums ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Kad privātpersona atkārtoti iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds ir risināms civilprocesa kārtībā.
Apstāklis, ka novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldībai piekrītošās zemes vienības iznomāšanu un zemes nomas līguma noslēgšanu, nepiešķir nomas līgumam publiski tiesisko statusu. Citiem vārdiem, strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Neskatoties uz minēto, Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka konkrētais pieteikums ir izskatāms administratīvajā tiesā. Tas skaidrots ar nepieciešamību nodrošināt pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību apstākļos, kad nav pārsūdzēts civilprocesa kārtībā pieņemtais lēmums, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu.
Papildus Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika uzsvērts, ka tiesnesim šaubu gadījumā ir pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai. Kā piemērs norādīta situācija, kad tiesnesis jau vienreiz ir atteicis pieņemt pieteikumu ar pamatojumu, ka lieta nav izskatāma attiecīgā procesa kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.