Aplūkojamo jautājumu klāstā bija pieredzes stāsti par tiesā veiksmīgi risinātiem ģimenes strīdiem, lietas dalībnieku reaģēšanas modeļiem un citu aspektu analizēšana.

Evita Kaužēna, Vidzemes rajona tiesas tiesnese: “Tiesneša darbā noderēs seminārā gūtās atziņas par nepieciešamību radīt drošību tiesas zālē, paskaidrot tiesas procedūras norisi, nevis tikai nolasīt tiesības un pienākumus. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dalībnieki nav juristi un pārstāv sevi vai kad advokāts/pārstāvis ir vienam no lietas dalībniekiem. Labs ieteikums strīdos par bērna dzīvesvietu ir uzdot lietas dalībniekiem jautājumu par viņu, nevis bērna ieguvumiem, ja bērna dzīvesvieta tiks noteikta pie attiecīgā dalībnieka. Vēl ieteikums ir rosināt lietas dalībniekiem paraudzīties uz izšķiramo konfliktu no bērna viedokļa pēc gadiem, kad bērns būs jau pieaudzis – pat zinu vismaz vienu lietu, kur plānoju šo izmantot. Vērtīgi arī padziļināt izpratni par samierināšanās laika nozīmi, īpaši lietās, kur šķirties grib tikai viens no pāra. Proti, laiks vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai (varbūt) laulātie samierinātos, bet arī lai laulātais, kurš nevēlas šķirties, iegūtu laiku situācijas pieņemšanai.”

Dagnija Palčevska, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: “Tiesnesim jāzina, kāds ir psihoemocionālais fons un kā tas ietekmē lietas dalībniekus, nonākot tiesā ģimenes strīdu gadījumos. Tāpēc vērtīgi uzzināt, kādi ģimenes attiecību modeļi un faktori ietekmē to, ka ir lielāka iespēja krīžu un konfliktu situācijās nonākt tiesā, kā arī kādi ģimenes attiecību modeļi vērsti uz konstruktīviem strīdu risināšanas veidiem. Tiesā atpazīstot konkrētas izpausmes lietas dalībniekos, piemēram, cik dziļš ir konflikts, var palīdzēt izvēlēties nianses procesa vadībā un arī izprast lietas dalībnieku rīcību. Svarīgs šķita secinājums, ka ģimenes strīdos, kas pusēm ir dziļi privāti un personiski konflikti, ir svarīgi izrādīt empātiju, ne tikai skaidrojot tiesas rīcību un procesa norisi lietas dalībniekiem, bet to demonstrējot arī tiesas nolēmumos. Šis faktors konfliktējošām pusēm var palīdzēt pieņemt situāciju, piemēram, ka attiecības ir beigušās.”

Diāna Moreva, Austrumzemgales prokuratūras virsprokurora vietniece: “Prokuroriem ikdienas darbā diemžēl nākas sastapties ar ģimenes strīdu gadījumiem, kuri ģimenē nereti pāraug vardarbībā. Zināšanu papildināšana ir vērtīgs ieguvums, lai labāk izprastu ģimenes strīdu cēloņus un to, kā konflikts attīstījies. Būtiski analizēt lietas dalībnieku pozīciju, viņu nolūkus un patiesās intereses. Seminārā dzirdētais ļauj mums veiksmīgāk sasniegt taisnīgu un tiesisku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.”

Seminārā mediatore un psihoterapeite Lelde Kāpiņa aicināja klātesošos raudzīties uz ģimeni kā sistēmu, kurā dabiskās jeb attīstības krīzes un reizēm arī traumatiskās krīzes ir neizbēgama ģimenes dzīves sastāvdaļa. Klātesošie vērtēja šķiršanās posmus un to, kā tiesneši var atbalstīt bērnus vecāku šķiršanās procesā.

Dalībnieki pārrunāja piesaistes stilu veidus, atkarīgas un līdzatkarīgas attiecības, kā arī citus destrukciju, manipulāciju un vardarbības ģimenē iemeslus un iespējas tos atrisināt. 

Lelde Kāpiņa uzskata, ka ģimenes, kuras ir sākušas tiesvedību, atrodas nopietnas krīzes situācijā. Krīze – tas nozīmē, ka grūtības ir šķietami nepārvaramas un pārsniedz cilvēkam zināmos un ierastos problēmu risināšanas veidus. Ģimenes strīdos lietas dalībnieki bieži iekšēji jūtas bezpalīdzīgi un sāpināti, taču cenšas pasargāt savu ārējo tēlu. Viņi šādi psiholoģisko ievainojamību slēpj aiz agresīvas spēka un varas demonstrēšanas: “Tiesnešiem svarīgi atcerēties, ka viņu priekšā esošajiem cilvēkiem ir nepieciešama ārēja palīdzība, lai tiktu galā ar ģimenes grūtībām. Šķiršanās reizēm patiešām var būt labākais risinājums. Taču visvajadzīgākais atbalsts ir cieņa pret lietas dalībniekiem, psiholoģiski veselīgas vides vairošana, atzinīgs novērtējums līdzšinējiem mēģinājumiem risināt konfliktus, kā arī iedrošinājums neiestrēgt, bet turpināt meklēt efektīvākus risinājumus, kas palīdzētu ģimenei reorganizēties, pārvarēt krīzi un grūtības.”

Šādu semināru organizēšanu atzinīgi vērtē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kura vardarbības jautājumiem pievērš pastiprinātu uzmanību: “Ir svarīgi, lai tiesu sistēma ir profesionāla, zinoša un izpratnes pilna, it īpaši gadījumos, kad jānovērš vardarbība un bērna izmantošana vecāku savstarpējo strīdu risināšanā. Tiesnešiem un prokuroriem jābūt psiholoģiski un emocionāli labi sagatavotiem, lai spētu pieņemt vislabākos lēmumus, aizsargātu mūsu iedzīvotājus un nodrošinātu taisnīgumu tiesu procesos. Tādēļ projektā “Tieslietu akadēmija” plānveidīgi tiek celta tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācija dažādos jautājumos, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku tieslietu sistēmu.”

Semināru “Ģimenes strīdu psiholoģiskie aspekti” organizēja Latvijas Tiesnešu mācību centrs sadarbībā ar Tiesu administrāciju projekta (Nr. 6.2.1.3.i0/1/22/I/TM/001) “Tieslietu akadēmija” ietvaros. Šī projekta mērķis ir izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju centru – Tieslietu akadēmija, tādējādi sekmējot stipru, kompetentu un neatkarīgu tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbību. Tieslietu akadēmijas kā profesionālās tālākizglītības nodrošinātājas uzdevums būs nodrošināt ar tiešo darba pienākumu saistīto specifisko zināšanu un prasmju uzlabošanu un pilnveidošanu.