Tas ir dialogs par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. panta prasību īstenošanu, tiesu kapacitātes stiprināšanu, aizsargājot vārda brīvību un novēršot ļaunprātīgas tiesas prāvas pret personām, kas iestājas par sabiedrības interešu jautājumiem (t.s. SLAPP (Strategic Lawsuits for Public Participation) stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību), tiesu lomu vārda brīvības nodrošināšanā cīņā pret propagandu un dezinformāciju kara un ārkārtas situāciju laikā.

“Demokrātija nav pašsaprotama, tā ir jāveido,” uzrunājot konferences dalībniekus, sacīja Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, norādot uz ļoti plāno un ļoti trauslo robežu starp demokrātijas svarīgāko pamatu – vārda brīvību – un šī principa ierobežošanu demokrātijas apdraudējuma gadījumā.

Viņš norādīja – mūsdienu realitāte – informācijas tehnoloģijas un sociālie plašsaziņas līdzekļi – pēc savas būtības ir brīnišķīgs līdzeklis ideju un informācijas apmaiņai, taču vienlaikus tie dod iespēju izplatīt nepatiesu informāciju, propagandu un daudz negatīvu un destruktīvu emociju. Kā atbildes reakcija bieži vien seko izteiksmes ierobežošana, jo no varas viedokļa tas ir vieglāk, nekā racionāli un argumentēti diskutēt.

Šī situācija rada jaunus izaicinājumus arī tiesām kā demokrātijas un taisnīguma sargiem. Nav vienkāršas un universālas atbildes, kā risināt šos jautājumus, bet, diskutējot un risinot konkrētus gadījumus, soli pa solim nāk arī risinājums. “Es nāku no valsts, kas vēl atceras totalitārismu. Tāpēc man personīgi varētu būt pieņemamāk kļūdīties par labu vārda brīvībai, nevis tās ierobežošanai,” sacīja Aigars Strupišs, vienlaikus aicinot atcerēties filozofa Kārļa Popera (Carl Popper) definēto iecietības paradoksu – iecietīgai demokrātiskai sabiedrībai, lai tā izdzīvotu, ir jābūt neiecietīgai pret neiecietību.

Senatore Sanita Osipova konferencē uzstājās ar priekšlasījumu par pieļaujamajām kritikas robežām valsts amatpersonu darbam. Amatpersonu, tostarp tiesnešu, darba kritiku senatore vērtēja no diviem aspektiem. Pirmkārt, no cilvēka tiesībām uz vārda brīvību, kas ļauj īstenot arī politisko līdzdalību demokrātijā, tostarp publiski paužot viedokli par valstī pieņemtajiem lēmumiem un to īstenošanu, kas ir cieši saistīts ar amatpersonu darbības vērtēšanu. Šeit īpaša nozīme ir žurnālistu tiesībām iegūt un izplatīt informāciju. Otrkārt, vērtējot pašu valsts orgānu, t.i., amatpersonu, savstarpējo komunikāciju, kas bieži satur pārmetumus un kritiku, tostarp nepamatotu, saistībā ar citu amatpersonu darbību. Īpaši sensitīvs jautājums ir tiesnešu darba nepamatota kritika, kas grauj sabiedrības uzticību ne tikai tiesai, bet tiesiskumam valstī vispār.

Viļņas konference, kas notiek Lietuvas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā ietvaros, ir dialoga, pieredzes un labās prakses apmaiņas stiprināšana vārda brīvības īstenošanas jomā starp konstitucionālajām un kasācijas tiesām, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Tieslietu ministrijām, valdību pārstāvjiem ECT, akadēmiķiem un žurnālistiem no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un citām Eiropas Padomes dalībvalstīm.