Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu. 

Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. 

Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem. 

Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi tiesību normas un judikatūru. Pirmās instances tiesa prokuroram, aizstāvjiem un juridiskās personas pārstāvim bija devusi līdzvērtīgas iespējas uzstāties tiesas debatēs, racionāli plānojot debašu runu ilgumu. Tas, ka prokurors nav varējis iekļaut savas uzstāšanās ilgumu ne tikai viņam noteiktajā laikā, bet runājis ar tiesas atļauju vēl papildus 20 minūtes un tikai tad tiesa pārtraukusi prokurora runu, liecina par prokurora nespēju plānot debašu runas struktūru un saturu, kā arī par necieņu pret tiesu. 

Senāta 2024.gada 12.novembra lēmums lietā Nr.SKK-439/2024 (16870003021).