“Nesakārtoti ātrie kredīti, mantojuma un nekustamā īpašuma jautājumi, vai ilgstoša uzturlīdzekļu piedziņas prasības necelšana var būtiski negatīvā veidā ietekmēt ģimenes labklājību. Lai palīdzētu mazaizsargātām cilvēku grupām, kas ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, mēs stiprināsim valsts nodrošināto bezmaksas juridisko atbalstu. Piesaistot Eiropas savienības finansējumu, tiks veicinātas mazaizsargāto iedzīvotāju iespējas savlaicīgi risināt savas problēmas un aizstāvēt savas tiesības, kā arī tiks veicināta pieeja tiesiskumam Latvijā kopumā,” projekta atklāšanas pasākuma ievadrunā sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. 

Juridisko palīdzību var izmantot jau agrīnā juridisko jautājumu risināšanā  

Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" [1] secināts, ka Latvijā nepieciešams attīstīt valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmu, to reformējot un efektivizējot, kā arī aktīvāk informējot un izglītot sabiedrību par pieejamajām iespējām un risinājumiem. 

Teju trešdaļa respondentu (32,6%) pētījumā ir norādījuši, ka labprāt izvēlētos valsts nodrošināto juridisko palīdzību savu juridisko problēmu risināšanai, tomēr realitātē pēc tās vērsušies tikai 3% respondentu. Starp tiem aptaujātajiem, kas nebija vērsušies pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, 70% nebija zināms par šādu iespēju. 

Sabiedrība joprojām ir ļoti maz informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% aptaujas dalībnieku zināja, kas ir mediācija, savukārt 63% neko par tādu nebija dzirdējuši. Būtiski uzsvērt, ka mediācijai ir pieaugoša loma konfliktu risināšanas procesos, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesai. Tās mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu.  

Efektīvi neizmantota pieejamība tiesiskumam un juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, var bojāt personas materiālo stāvokli, kas ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem un paaugstināt vardarbības riskus. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauta teju ceturtā daļa (22,9%) Latvijas iedzīvotāju un it īpaši tas attiecas uz cilvēkiem vecumā no 65 gadiem, bezdarbniekiem un mājsaimniecībām, kurās ir tikai viens pieaugušais un vairāki apgādībā esoši bērni. 

Mērķi – efektivizēt sistēmu, informēt sabiedrību un stiprināt juridiskās palīdzības sniedzēju prasmes un zināšanas 

Lai risinātu pētījumā atklātās problēmas un riskus, Tieslietu ministrija izmanto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus. Kopējās projekta izmaksas ir 1 099 104 eiro. No tām Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums ir 934 238 euro, bet valsts budžeta finansējums – 164 866 eiro. 

Projekts tiek īstenots trīs gadu garumā – līdz 2027.gada 30. jūnijam un tā ietvaros tiks īstenoti pasākumi kā: 

•  valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmas reformēšana un efektivizēšana, izstrādājot sākotnējās juridiskās palīdzības jaukto modeli, kā arī integrējot mediāciju valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā;  

• digitālu risinājumu attīstīšana, izstrādājot ceļvežus, kā piemēram, sākotnējās juridiskās palīdzības ceļvedis un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ceļvedis dažādās lietu kategorijās; Komunikācija ar sabiedrību, informējot un izglītojot  sabiedrību, it sevišķi, mazaizsargāto personu grupas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumiem un  juridisko problēmu  agrīnas konstatēšanas un atrisināšanas nozīmību; 

• valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmaī piederīgo personu kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšana, izstrādājot mācību programmas un īstenojot apmācības. 

Projektu jau sākts īstenot, piemēram organizējot mācības juridiskās palīdzības sniedzējiem un ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību piederīgām personām par komunikāciju ar mazaizsargātām personu grupām, risinot to juridiska rakstura jautājumus. Tāpat projekta ietvaros Tiesu administrācijas  eksperti iepazinušies ar Somijas un Islandes valstu pieredzi valsts juridiskās palīdzības sniegšanā, mediācijas organizēšanā, kā arī noziegumos cietušo personu atbalsta sistēmas darbības organizēšanā. 

Tiesu administrācijas projekta “Pieeja tiesiskumam” vadītāja Ilze Baranovska, iezīmējot turpmāko projekta gaitu, norāda : “Eiropas Sociālā fonda Plus projekts "Pieeja tiesiskumam" aktualizē nozīmīgu aspektu - tiesu sistēmas pieejamību sabiedrībai. Projektā īstenotās aktivitātes ir vērstas uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstīšanu, radot risinājumus sākotnējās juridiskās palīdzības ieviešanai, mediācijas integrēšanai valsts nodrošinātajā juridiskajā palīdzībā, paaugstinot kompetences un prasmes valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmai piederīgām personām un izglītojot sabiedrību par nepieciešamību juridiska rakstura problēmas risināt to agrīnā stadijā. Būsim gandarīti, ja ikviens Latvijas iedzīvotājs būs informēts par tiesiskuma pieejamību, iespējām un savām tiesībām, ko sniedz valsts.”   

[1] https://www.tm.gov.lv/sites/tm/files/content/ESF/pieeja_tiesiskumam_latvija_gala_zinojums_26062020.pdf