Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto notiesāja par to, ka viņš prettiesiski ieguva un izšķērdēja zvērināta tiesu izpildītāja depozītu kontos esošo naudu lielā apmērā, būdams persona, kurai šī manta uzticēta un kuras pārziņā tā atradās. Noziedzīgais nodarījums izdarīts laika posmā no 2003. – 2010.gadam.  

Latgales apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu valsts labā un par procesuālo izdevumu piedziņu un tos piedzina.  

Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka daļā par sodu apsūdzētais kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzības argumentus, kurus apelācijas instances tiesa izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam ir noteikts tiesisks, pamatots un taisnīgs sods. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais, būdams zvērināts tiesu izpildītājs, 7 gadu garumā ir piesavinājies viņam uzticētos naudas līdzekļus 183 061,14 euro, kas vairāk nekā 14 reizes pārsniedz to apmēru, no kura noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu lielā apmērā, turklāt noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis atbildību pastiprinošos apstākļos – ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Tiesa atzinusi, ka, lai arī lietā iegūtās apsūdzētā personību raksturojošās ziņas kopumā atzīstamas par pozitīvām, noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītā kaitējuma apmērs liedz tiesai iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētā notiesāšana nosacīti nesasniegs soda represīvo un preventīvo mērķi. 

Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā noziedzīgās darbības atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar norādītajiem zaudējumiem, tādēļ no viņa piedzenama šo zaudējumu atlīdzība. Tiesa, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likumā un citos normatīvajos aktos sniegto regulējumu, argumentēti atzinusi, ka zaudējumu atlīdzība piedzenama valsts labā. Tiesa norādījusi, ka, lai arī depozīta kontā ieskaitītie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par valsts līdzekļiem, valstij ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību ir jāgarantē naudas līdzekļu glabāšana un izmaksa piedzinējam un citām ieinteresētajām personām, līdz ar to valsts ir atbildīga par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, tai skaitā par zvērināta tiesu izpildītāja veikto citām personām piederošo naudas līdzekļu piesavināšanos un iztrūkumu depozīta kontā, savukārt zvērināts tiesu izpildītājs ir atbildīgs par valstij radītajiem zaudējumiem. 

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-133/2025 (11088156712)