Trešdien, 19. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-01-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu, atbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību, lai tas nodrošinātu taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto un piekto daļu redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo viņu Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo paredzēja, ka ar mantu saistītajai personai procesa virzītājs var liegt piekļuvi lietas materiāliem, ar kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi un tādējādi nostādīja pieteikumu iesniedzējus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar otru tiesvedības pusi.
Satversmes tiesa secināja, ka procesa virzītājam katrā gadījumā bija individuāli jāizvērtē, vai attiecīgie materiāli ir uzrādāmi ar mantu saistītajai personai. Lai arī lietas materiāli bija noteikti par izmeklēšanas noslēpumu, Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtajā daļā paredzētais individuālais vērtējums ietvēra procesa virzītāja pienākumu katrā konkrētajā gadījumā nodrošināt personai tiesības uz taisnīgu tiesu un panākt taisnīgu līdzsvaru starp izmeklēšanas noslēpuma un personas pamattiesību aizsardzību,
Savukārt Kriminālprocesa likuma 627. panta piektā daļa paredzēja ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu tiesā un tādejādi pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma tiesiskumu un pamatotību, vērtējot, vai konkrētajā gadījumā ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu. Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstoši šai normai arī tiesa bija tiesīga lemt par lietas materiālu uzrādīšanu ar mantu saistītajai personai. Līdz ar to apstrīdētā norma paredzēja efektīvu ar mantu saistītās personas tiesību uz īpašumu aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, apstrīdētās normas nodrošināja, ka vispirms procesa virzītājs, veicot individuālu vērtējumu, bija tiesīgs noteikt, kādā apjomā ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar lietas materiāliem. Savukārt tad, ja ar mantu saistītā persona procesa virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības vērsties tiesā, kas veica procesa virzītāja lēmuma tiesiskuma kontroli un pārbaudīja ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību un atzina tās par atbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Plašāka informācija: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmei-atbilst-regulejums-kas-noteica-kartibu-pieejai-lietas-materialiem-procesa-par-noziedzigi-iegutu-mantu/
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.