Satversmes tiesa 2025. gada februārī pieņēma spriedumus trīs lietās:

Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju vai individuālu komunikāciju). Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums atzīts par samērīgu.

Ar 2025. gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-01-01 regulējums, kas noteica kārtību pieejai lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, atzīts par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka apstrīdēto Kriminālprocesa likuma normu dēļ procesa virzītājs ar mantu saistītajai personai varēja liegt piekļuvi tādiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem, ar kuriem pamatots pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas katrā konkrētā gadījumā nodrošināja procesa virzītāja individuālu vērtējumu par to, vai attiecīgie materiāli uzrādāmi ar mantu saistītajai personai. Savukārt tad, ja minētā persona procesa virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā, kas pārbaudīja ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp tiesībās uz taisnīgu tiesu ietilpstošo pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību.

Ar 2025. gada 24. februāra spriedumu lietā Nr. 2023-40-01 regulējums, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim liedza personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, atzīts par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežoja personu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilda pušu līdzvērtīgu iespēju principam. Satversmes tiesa atzina, ka starp procesa dalībnieku tiesībām iesniegt pierādījumus un procesa efektivitāti jābūt nodrošinātam līdzsvaram. Tiesa secināja, ka ir iespējamas vairākas situācijas, kuru dēļ ar mantu saistītā persona objektīvi varēja iesniegt pierādījumus tikai apgabaltiesai. Tomēr apstrīdētā norma līdz 2024. gada 22. oktobrim, kad stājās spēkā cita Kriminālprocesa likuma norma par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā, šādu līdzsvaru nenodrošināja. Proti, tā liedza iesniegt pierādījumus apgabaltiesā arī objektīvu iemeslu dēļ, un tādēļ neatbilda tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Februārī Satversmes tiesa uzsāka lietas Nr. 2024-09-01 par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju izskatīšanu atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Ikviena persona var sekot līdzi sēdes norisei Satversmes tiesas Youtube kontā. Divu lietu – Nr. 2022-32-01 par noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu un Nr. 2024-04-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu – izskatīšana uzsākta rakstveida procesā.

Satversmes tiesā sagatavošanā bija 14 lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus četrām lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl vienai lietai.

Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 24 pieteikumi. No tiem 23 iesniegušas privātpersonas un vienu – Senāts. Izskatot 2024. gada nogalē iesniegto privātpersonas konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesā ierosināta lieta Nr. 2025-11-03 par Jūrmalas domes izdotā lokālplānojuma tiesiskumu. Pieņemti arī 17 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:

• Pieteikums Nr. 142/2024 par Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošo noteikumu regulējumu, kas noteic nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu uzkopt īpašumam piegulošo teritoriju. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 143/2024 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas liedz apelācijas instances tiesai atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja pirmās instances tiesa pieļāvusi tādu procesuālu pārkāpumu, kas liedz personai pieeju tiesai. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 6/2025 par Civilprocesa likumā noteiktajām Senāta tiesībām atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību ar lēmumu rezolūcijas veidā, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 7/2025 par Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normām, kas noteic kompensējošus mehānismus, ja konstatēts, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 8/2025 par Krimināllikuma regulējumu, kas noteic kompensējošus mehānismus, ja konstatēts, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 11/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas noteic pamatu tiesvedībā iesaistīto pušu atbrīvošanai no tādu faktu pierādīšanas, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu citā civillietā. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 12/2025 par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” regulējumu, kas noteica ārstniecības personas sertifikāta anulēšanas kārtību. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 13/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē var atcelt tikai tad, ja samaksāts gan parāds, gan sprieduma izpildes izdevumi. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 14/2025 par Maksātnespējas likuma regulējumu, kas noteic juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu parādniekam, kurš ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 15/2025 par Administratīvās atbildības likuma regulējumu, kas noteic veidus, kādā tiesa paziņo spriedumu procesa dalībniekam. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 16/2025 par Dzīvojamo telpu īres likuma satversmību. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 17/2025 par Darba likuma regulējumu, kas noteic darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 18/2025 par likuma “Par valsts pensijām” regulējumu, kas noteic vecuma pensijas aprēķināšanu par laika posmu līdz 1995. gadam. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 19/2025 par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” regulējumu aprēķinam par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu gadījumā, ja ziņas par dzīvoklī deklarētajām personām anulētas. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 20/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, ciktāl tas nenoteic atbildētāja tiesības iesniegt pretprasības papildinājumus. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 21/2025 par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” regulējumu, ciktāl tas neparedz vecāku apdrošināšanu personai, kuras laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstī. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 22/2025 par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu, kas paredz amatpersonu mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārējos principus. Lēmums par pieteikumu.

Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.