No lietas materiāliem izriet, ka viens no apsūdzētajiem, būdams alkohola reibumā, nosūtīja divas īsziņas otram apsūdzētajam, kurās lūdza informēt pirmajam apsūdzētajam nepazīstamu zvērinātu advokāti, ka pret viņu tiekot gatavots slepkavības mēģinājums. Pēc īsziņu saņemšanas apsūdzētais ieradās pie advokātes, informējot viņu par draudiem. 

Ņemot vērā, ka advokātei no publiski pieejamās informācijas bija zināms, ka apsūdzētais iepriekš notiesāts gan par slepkavības organizēšanu, gan arī par draudiem izdarīt slepkavību, viņa izteikto brīdinājumu uztvēra kā reālu apdraudējumu savai dzīvībai, kas saistīts ar viņas profesionālo advokātes darbību. Tamdēļ viņa nekavējoties vērsās policijā ar iesniegumu un viņai tika piemērota speciālā aizsardzība. 

Divas dienas vēlāk abi apsūdzētie satikās un apsūdzētais uzņēmējs uzzināja, ka advokātei nekāds apdraudējums nepastāv. Apsūdzētais gan turpināja advokātei vairākkārt apgalvot, ka viņas dzīvībai draud briesmas, kā arī solīt, ka pats varēs situāciju atrisināt. Kopumā abi apsūdzētie nedēļas garumā personu grupā turpināja huligāniskās darbības līdz tika aizturēti. 

Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu vienam no apsūdzētajiem tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu, bet otram apsūdzētajam tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Rīgas apgabaltiesa pirmās instances spriedumu atstāja spēkā. 

Par šo spriedumu Senātā kasācijas sūdzības iesniedza abi apsūdzētie.  

Senāts savā lēmumā norādīja, ka sūdzību iesniedzēji kasācijas sūdzībās atkārtojuši apelācijas sūdzību argumentus par pārkāpumiem pierādījumu izvērtēšanā un apsūdzēto darbību kvalificēšanā, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. 

Tāpat lēmumā uzsvērts, ka apsūdzēto un aizstāvja kasācijas sūdzībās ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma normu būtiskiem pārkāpumiem pēc būtības ir viņu subjektīvais viedoklis par lietā iegūto pierādījumu pieļaujamības, ticamības un pietiekamības novērtējumu, un saistīts ar kasācijas sūdzību autoru vēlmi atkārtoti izvērtēt pierādījumus kasācijas instances tiesā un panākt apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka kasācijas instances tiesa apelācijas instances spriedumu var atcelt pilnībā, daļā vai to grozīt tikai juridisku iemeslu dēļ. 

Lieta nr.: SKK-28/2025 (11817002920).