Ziņojums par tiesiskumu un ikgadējais tiesiskuma cikls veicina Eiropas demokrātijas, drošības un ekonomikas noturību tādā globālā vidē, kurā pamattiesību ievērošana tiek aizvien vairāk apdraudēta un demokrātiskās sistēmas saskaras ar arvien lielāku spiedienu. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai Eiropas Savienība atkārtoti apstiprinātu savu apņemšanos ievērot tiesiskumu un veiktu konkrētus pasākumus, lai to veicinātu un aizsargātu – gan mūsu kontinentā, gan visur pasaulē. Līdzīgi kā 2024. gadā, arī šā gada ziņojums aptver ne tikai 27 dalībvalstis, bet tajā iekļautas arī četras valstu sadaļas, kas veltītas norisēm Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. 

Šā gada ziņojumā apstiprināts, ka daudzās dalībvalstīs ir vērojama pozitīva virzība, jo ir veiktas reformas četrās galvenajās jomās, uz kurām attiecas ziņojums, proti: tiesiskums, korupcijas apkarošana, mediju brīvība un institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma. Kaut arī dažās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas un nedaudzos gadījumos situācija ir nopietna, tomēr iesaistīšanās šajā procesā kopumā vēl aizvien ir spēcīga, un dalībvalstis pilnībā vai daļēji ir īstenojušas ievērojamu skaitu ieteikumu, kas izteikti 2024. gadā.

Tiesiskuma ievērošana ir būtiska arī tādēļ, lai varētu īstenot politiku, kas veicina konkurētspēju visā vienotajā tirgū un dod iedzīvotājiem iespējas aktīvi piedalīties gan sabiedriskajās, gan ekonomiskajās norisēs. Tiesiskums ir svarīgs apsvērums uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu mērogā. Uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir vajadzīga stabila un paredzama ekonomiskā vide. Kā izklāstīts Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, šā gada ziņojumā īpašs uzsvars ir likts uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar pienācīgu vienotā tirgus darbību, piemēram, tādiem kā pareizs likumdošanas process, publiskā iepirkuma noteikumi un normatīvās vides stabilitāte.

Ziņojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības turpmākajā attīstībā. Jaunās paaudzes ES izdevumu instrumenti, ar kuriem Savienība nāks klajā nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, nodrošinās to, ka tiesiskuma principa ievērošana arī turpmāk būs obligāta prasība ES līdzekļu saņemšanai. ES finansiālais atbalsts, kas atvēlēts investīcijām un reformām tiesiskuma veicināšanai, var sniegt reālu pievienoto vērtību. To var izmantot plašāka mēroga centienos, kuru mērķis ir sekot līdzi ziņojumā sniegto ieteikumu efektīvai īstenošanai.

Svarīgākie konstatējumi šogad:

Justīcijas sistēmas

Daudzas dalībvalstis pagājušajā gadā ir panākušas progresu justīcijas sistēmas reformu jomā. Veiktie pasākumi cita starpā ir tiesu iestāžu padomju neatkarības stiprināšana, papildu aizsardzības pasākumi saistībā ar tiesnešu iecelšanu un prokuroru autonomiju, kā arī justīcijas sistēmu kvalitāti un efektivitāti. Tomēr dažās dalībvalstīs reformas virzās uz priekšu lēnāk, un konkrētos gadījumos vēl aizvien saglabājas nopietnas bažas. Kaut arī pūles tiek pieliktas visās jomās, tomēr daudzās dalībvalstīs ir ierobežoti resursi justīcijas sistēmām, kas ietekmē to kvalitāti un efektivitāti. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir turpinājušies centieni īstenot tiesu iestāžu reformas, lai stiprinātu to pārskatatbildību un uzlabotu efektivitāti, taču ir jārisina jautājums par nepamatotu ietekmi un mēģinājumiem apdraudēt tiesnešu neatkarību.

Korupcijas apkarošanas regulējumi

Korupcijas apkarošana joprojām ir ļoti svarīga, lai uzturētu tiesiskumu un saglabātu pilsoņu uzticēšanos valsts iestādēm. Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka korupcija ir nepieņemama, kā to apstiprina 2025. gadā veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti par iedzīvotāju un uzņēmumu attieksmi pret korupciju Eiropas Savienībā. Ziņojums liecina par to, ka vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas jaunas stratēģijas korupcijas apkarošanai un uzlabojušas savas institucionālās spējas, tostarp palielinot tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesu iestādēm atvēlētos resursus. Tajā pašā laikā ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai stiprinātu preventīvo regulējumu, piemēram, regulējumu saistībā ar lobēšanu un interešu konfliktiem, kā arī lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgo spriedumu pieņemšanu korupcijas lietās. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs tika nostiprināts tiesiskais un institucionālais regulējums, kas dažos gadījumos apliecināja noturību pret nepamatotu spiedienu, savukārt vēl lielākā mērā ir jāuzlabo izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana saistībā ar korupcijas lietām, tostarp augsta līmeņa lietām.

Mediju brīvība un plurālisms

Mediju brīvība un plurālisms ir galvenie elementi sabiedrībā, kuras pamatā ir tiesiskums un demokrātiskas pārskatatbildības nodrošināšana. Dalībvalstīs tiek veiktas reformas, lai valsts tiesību aktus saskaņotu ar jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Mediju brīvības aktā (EMBA). Daudzas dalībvalstis īsteno reformas, lai stiprinātu sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību un finansēšanu un uzlabotu valsts reklāmas piešķiršanas taisnīgumu un pārredzamību. Turklāt vairāki valstu mediju regulatori paplašina savas kompetences, lai panāktu atbilstību arī Digitālo pakalpojumu aktam (DPA). Ņemot vērā nemitīgos apdraudējumus, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta žurnālistu drošībai un aizsardzībai, proti, dalībvalstis izveido vai turpina izmantot atbalsta struktūras, vai arī pastiprina žurnālistu juridisko aizsardzību. Vienlaikus ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai novērstu bažas par žurnālistu drošību, kā arī uzlabotu aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētu mediju regulatoru un sabiedrisko mediju neatkarību, palielinātu īpašumtiesību pārredzamību un nodrošinātu lielāku taisnīgumu un pārredzamību valsts reklāmas piešķiršanas procedūrā. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs pastāv arī bažas par mediju regulatoru politizāciju un sabiedrisko raidorganizāciju finansiālo ilgtspēju, kā arī par raidorganizāciju vadības iecelšanu.

Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma

Vairākās dalībvalstīs tiek īstenotas reformas, kuru mērķis ir stiprināt līdzsvara un atsvara sistēmu, tostarp labāk iesaistot ieinteresētās personas likumdošanas procesā un uzlabojot tiesību aktu kvalitāti. Tomēr nestabili, bieži grozīti tiesību akti, kas dažkārt izstrādāti bez ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšanas, rada juridisko nenoteiktību gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Kaut arī ziņojumā konstatēts, ka lielākā daļa dalībvalstu joprojām nodrošina pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu un atbalstošu vidi, tomēr vairākās dalībvalstīs vēl aizvien saglabājas šķēršļi, kas saistīti ar finansējuma vai reģistrācijas prasībām. Taču pilsoniskās sabiedrības organizācijas dažās dalībvalstīs saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, jo tām piemēro pārmērīgus finansiālus ierobežojumus vai kontroli, vai arī tās nesaņem pienācīgu aizsardzību. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs iekļaujošu pārvaldību ierobežo problēmas likumdošanas procesos, kā arī neefektīva sabiedriskā apspriešana. Joprojām saglabājas problēmas arī saistībā ar sistemātisku turpmāko rīcību, reaģējot uz ombuda iestāžu un citu neatkarīgu struktūru ieteikumiem.

Vienotā tirgus dimensija

Saistībā ar visiem četriem pīlāriem ziņojumā ir uzsvērta ietekme uz vienotā tirgus darbību un uzņēmumu darbības vidi. Efektīvai justīcijas sistēmai, korupcijas apkarošanai, labai pārvaldībai, juridiskajai noteiktībai un pareizam likumdošanas procesam ir būtiska ekonomiska ietekme, kura veido uzņēmējdarbības vidi un uz kuras pamata tiek pieņemti lēmumi par investīcijām. Saistībā ar visiem četriem pīlāriem ziņojumā ir uzsvērts tas, kā konstatētās problēmas ietekmē vienotā tirgus darbību un uzņēmumu darbības vidi. Piemēram, valstu sadaļās ir ziņots par tiesu un tiesnešu specializāciju komerclietu izskatīšanā; par mehānismiem tiesu iestāžu nolēmumu izpildei; par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst korupciju publiskajā iepirkumā; par pārredzamu medijiem atvēlēto finansējumu un par stabilu normatīvo vidi, kas ir vajadzīga, lai uzņēmumi varētu darboties paredzamos apstākļos.

Turpmākie pasākumi

Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, pamatojoties uz šo ziņojumu, turpināt vispārējas un konkrētām valstīm veltītas debates, un, izmantojot arī ieteikumus, sīkāk izpētīt, kā var panākt konkrētu progresu. Komisija arī aicina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas turpināt nacionālo dialogu par tiesiskumu, kā arī darīt to Eiropas līmenī, vairāk iesaistot iedzīvotājus.

Komisija aicina dalībvalstis novērst ziņojumā konstatētās problēmas. Komisija ir gatava palīdzēt dalībvalstīm to centienos turpināt īstenot ieteikumus. Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm Komisija turpinās sekot līdzi konstatētajām problēmām, tostarp nākamajos gada ziņojumos par paplašināšanos. Ziņojumā par tiesiskumu var tikt iekļautas vēl citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, tiklīdz tās būs tam gatavas.

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, Komisija turpinās uzlabot uzraudzību un ziņošanu un stiprināt līdzsvara un atsvara sistēmu, jo īpaši sekojot ieteikumu īstenošanai.

Konteksts

Gada ziņojums par tiesiskumu ir tapis ciešā dialogā ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām. Ziņojumā, izmantojot vienu un to pašu objektīvu un pārredzamu metodiku, ir aplūkotas visas dalībvalstis un četras paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, katrā valstī izvērtējot vienu un to pašu jautājumu kopumu.

2025. gada ziņojums ietver paziņojumu, kurā analizēta situācija Eiropas Savienībā kopumā, un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas būtiskas norises katrā dalībvalstī. Tajā arī iekļautas četras valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises izvēlētajās valstīs, kas iesaistītas paplašināšanās procesā. Ziņojumā arī iekļauts to ieteikumu novērtējums, kuri pagājušā gadā tika adresēti dalībvalstīm, un uz tā pamata vēlreiz sniegti konkrēti, visām dalībvalstīm adresēti ieteikumi.

Ziņojums ir ikgadējā tiesiskuma cikla centrā. Šis ikgadējais cikls ir preventīvs, proti, tas kalpo tam, lai veicinātu tiesiskumu, un šā cikla mērķis ir nepieļaut problēmu rašanos vai saasināšanos. Tas jānošķir no citiem elementiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, un tas papildina, bet neaizstāj Līgumā paredzētos mehānismus, ar kuriem Eiropas Savienība reaģē uz nopietnākām, ar tiesiskumu saistītām problēmām dalībvalstīs. Šie instrumenti cita starpā ir pārkāpuma procedūras, kā arī procedūra Savienības pamatvērtību aizsardzībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.

Pamatojoties uz uzraudzības rezultātiem šā ziņojuma kontekstā, kopš 2020. gada vairākas jaunas ES iniciatīvas ir paaugstinājušas kopējos standartus jomās, kas ir tieši saistītas ar tiesiskumu. Minētās iniciatīvas cita starpā ir Eiropas Mediju brīvības akts, kura mērķis ir novērst vairākus sistēmiskus trūkumus, kas konstatēti mediju regulatīvajā vidē, un korupcijas apkarošanas tiesību aktu kopums, kurā ietverti priekšlikumi jauniem tiesību aktiem korupcijas apkarošanai Eiropas Savienībā un ES sankciju režīma stiprināšanai attiecībā uz korupciju ES ārējā dimensijā.

Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iekļaušana 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu sekmē šo valstu reformu centienus nolūkā panākt neatgriezenisku progresu demokrātijas un tiesiskuma jomā pirms pievienošanās un garantēt ilgstoši augstus standartus pēc pievienošanās. Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija ir iekļautas ziņojumā par tiesiskumu, atspoguļojot progresu, kas panākts to attiecīgajos pievienošanās procesos. Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis tiks iekļautas ziņojumā par tiesiskumu, tiklīdz tās būs tam gatavas.