Jurista Vārda satura arhīvs

02/05/17 - 30/05/17

žurnāls / Redaktora sleja

Potēt vai nepotēt

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā (arī Latvijā) un citās attīstītajās valstīs plaši uzsāktā vakcinācija daudzu ļoti postošu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. Tā, piemēram, pēdējos gadu desmitos Latvijā faktiski neviens nav saslimis ar ļoti bīstamo bērnu trieku (poliomielītu) vai stingumkrampjiem. Vienlaikus ārsti ziņo par aizvien pieaugošo tendenci atteikties no bērnu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) maijā pasludinājusi vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, tostarp "Osipkovs un citi pret Latviju",1 "Bože pret Latviju"2 un "Tuziks pret Latviju".3 Pirmie divi no tiem vēl ir pārsūdzami ECT Lielajā palātā, taču tiesas lēmums lietā "Tuziks pret Latviju" gan ir galīgs un nepārsūdzams. Šajā materiālā par konkrētajiem nolēmumiem sniegts plašāks pārskats, kas balstīts uz Ārlietu ministrijas sniegto un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja apkopoto informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darbnespējīga persona; sprieduma, ar kuru apstiprināta pirmstiesas procesā slēgta vienošanās, atcelšana

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par pirmās grupas invalīdu atzīta persona ir darbnespējīga persona, kurai piespiedu darbs, kā tas noteikts Krimināllikuma 40. panta otrajā daļā, nav piemērojams. Spriedumu, ar kuru tiesa apstiprinājusi pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, nevar atcelt tikai daļā par sodu – šāds spriedums atceļams pilnībā. ...

Tiesībsarga birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis Procesā sagatavojamie dokumenti daļēji dublē cits citu Vienošanās procesa esamība kriminālprocesā ir nozīmīga, jo palīdz atrisināt lietas, īpaši nenoslogojot tiesas. Gan mans viedoklis, gan arī Valsts policija kopumā ir paudusi tādu viedokli, ka prokuratūrai vajadzētu pēc iespējas izskatīt kriminālprocesus savā līmenī (piemēram, priekšraksts par sodu) un vienošanās ...

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās ...

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis Vienošanās process realitātē atbilst iecerētajam mērķim, jo tiek sasniegts kriminālprocesa mērķis ar laika ziņā ātrāku un vienkāršāku procedūru. Tomēr neiztiek arī bez problēmām. Nereti vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar noslēgt tāpēc, ka apsūdzība ir celta nekvalitatīvi, nenorādot tajā visus noziedzīga nodarījuma ...

Kurzemes tiesas apgabala prokurori, Latgales tiesas apgabala prokurori, Vidzemes tiesas apgabala prokurori, Zemgales tiesas apgabala prokurori, Rīgas tiesas apgabala prokurori, Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Viedokli "Jurista Vārdam" par vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā izteikuši vairāki Kurzemes, Latgales, Vidzemes Zemgales un Rīgas tiesu apgabalos esošo struktūrvienību prokurori un virsprokurori. Tāpat viedokli snieguši arī specializētās prokuratūras pārstāvji – Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori. Prokuroru dažādā pieredze un arī atšķirīgie praktiskie apsvērumi atspoguļojas pārdomās un priekšlikumos par dažādiem šī vienkāršotā kriminālprocesa veida aspektiem. Prokuroru viedokļus pēc "Jurista Vārda" lūguma apkopojusi Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno. ...

žurnāls / Numura tēma

Augstākajā tiesā 2017. gadā skatītās lietas pirmstiesas vienošanās sakarā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Apskats par 2017. gada sākumā Augstākajā tiesā (AT) skatītajām lietām, kurās iesniegtas kasācijas sūdzības un kasācijas protesti, pieteikumi vai protesti Kriminālprocesa likuma (KPL) 63. nodaļas kārtībā par spriedumiem, ar kuriem apstiprinātas pirmstiesas procesā starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. ...

Aivars Zvīdris

žurnāls / Numura tēma

Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās process: no idejas līdz praksei

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā ir iekļautas vairākas tiesību normas, kas paredz atkāpi no vēsturiski klasiskā taisnvirziena kriminālprocesa. Viens no tiesību piemērotājiem pieejamiem instrumentiem kriminālprocesā ir vienošanās, ko slēdz starp prokuroru un apsūdzēto, bet noteiktos gadījumos apstiprina tiesa. "Jurista Vārds" šajā numurā pievēršas šim tiesību institūtam kontekstā ar sabiedrībā notikušajām diskusijām par atsevišķu jautājumu praktiskā risinājuma izpausmi, lai rosinātu diskusiju par atbilstošu un iespējami vispusīgu vienošanās kriminālprocesā būtības izpratni. ...

žurnāls / Informācija

Atzīmēti 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ar plašu Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotu diskusiju 19. maijā Tieslietu ministrijas ēkā tika atzīmēta Latvijas Republikas pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) 20. gadadiena. Pasākumā piedalījās Latvijas bijušie Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneši, proti, Satversmes tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele un Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis un RJA goda profesors Egils Levits, kā arī pašreizējais ECT tiesnesis un RJA asociētais profesors Mārtiņš Mits. Šā gada diskusijas programma bija papildināta ar daudziem padziļinātiem praktiskiem referātiem, ar kuriem uzstājās dažādu institūciju cilvēktiesību lietpratēji. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Triju Baltijas valstu tiesību pārskats – starptautiskā izdevniecībā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Prestižajā zinātnisko pētījumu starptautiskajā izdevniecībā Springer klajā nācis pirmreizējs izdevums – vairāk nekā 500 lappušu bieza grāmata, kurā vienkopus aplūkotas triju Baltijas valstu mūsdienu tiesību sistēmas, – The Law of the Baltic States (T. Kerikmäe, K. Joamets, J. Pleps, A. Rodiņa, T. Berkmanas, E. Gruodytė, Eds., Springer International Publishing, 2017). Grāmata adresēta auditorijai bez dziļām iepriekšējām zināšanām par Baltijas valstu tiesību sistēmu – tādēļ nenoliedzama jaunā izdevuma vērtība ir iespēja pilnīgam nezinātājam no autoritatīva avota iepazīt Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību sistēmu. Šādu iespēju noteikti labprāt izmantos juristi, kas konsultē starptautiskus uzņēmumus, kuri varētu plānot investīcijas šajā reģionā. Tāpat grāmata noderēs ārvalstu un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kam jāgūst priekšstats par Baltijas valstu tiesībām. Tā kā izdevums veidots kā lakonisks pārskats par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas publiskajām un privātajām tiesībām, Latvijas juristi par mūsu valsts tiesībām šajā izdevumā daudz jauna neuzzinās. Taču nodaļas par Lietuvu un Igauniju noteikti būs interesantas tiem mūsu juristiem, kas vēlas gūt priekšstatu par kaimiņvalstu tiesību sistēmām (kā tas noteikti ir nepieciešams, piemēram, daudzo Baltijas mēroga juridisko biroju darbiniekiem un, protams, arī tiesību zinātniekiem). Vēl jāpiebilst, ka izdevums pierāda triju Baltijas valstu zinātnieku spēju efektīvi sadarboties, kā arī apliecina mūsu tiesību zinātnieku atzīšanu starptautiskā mērogā – ja reiz šādu darbu publicē izdevniecība Springer. ...

žurnāls / Īsziņas

Prioritāte: vienlīdzīga pieeja tiesiskumam

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Parīzē 22. un 23. maijā rīkoja diskusiju par vienlīdzīgu pieeju tiesiskumam. Diskusijas mērķis – rast padziļinātu izpratni OECD dalībvalstu starpā par tieslietu sistēmu potenciālu, nostādot iedzīvotāju intereses pirmajā vietā. Diskusijā Latvijas Tiesu administrācija dalījās pieredzē par inovatīvu pieeju tiesu administrēšanas jomā, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu augstas kvalitātes ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par mediāciju kā strīdu risināšanas metodi

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros 22. un 23. maijā notika konference, kurā eksperti diskutēja par mediāciju civillietās, krimināllietās, administratīvajā procesā, kā arī par tiesas ieteiktu mediāciju. Konferences mērķauditorija bija sertificēti mediatori, tiesneši, tiesnešu palīgi un advokāti. Mediācija ir mūsdienīga strīdu risināšanas metode. Arī Latvijā tā tiek lietota, lai gan mums joprojām ir salīdzinoši ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesneši piedalās starptautiskos forumos

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska 23. maijā piedalījās Rumānijas Konstitucionālās tiesas 25. gadadienai veltītajā konferencē "Konstitucionālisma ceturtdaļgadsimts" Bukarestē. Savukārt 25. maijā Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis 25. maijā apmeklēja biedrības Societas Iuris Publici Europaei (SIPE) ikgadējo kongresu Itālijā, Milānā. Rumānijas Konstitucionālās tiesas 25. gadadienai veltītajā konferencē dažādu valstu ...

žurnāls / Īsziņas

Likumi.lv prezentē Latvijas pieredzi Briselē

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Divu dienu seminārā "Izaicinājumi digitālajā laikmetā: labāka piekļuve juridiskajai informācijai" Briselē 17. un 18. maijā pulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti, kuru specializācija saistīta ar tiesību aktu un juridiskās informācijas vietnēm un datubāzēm. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Republikas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" pārstāvji, kuri seminārā prezentēja tiesību aktu vietni likumi.lv: kā ...

žurnāls / Īsziņas

Veidos publisko personu un iestāžu sarakstu

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Uzņēmumu reģistrs veidos vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu, kurā iekļautās ziņas par valstu un pašvaldību iestādēm brīvi un bez maksas būs pieejamas ikvienam interesantam. Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 23. maijā tika atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par grozījumiem likumā trešajā galīgajā lasījumā deputātiem vēl jālemj Saeimas sēdē. Jaunveidojamajā reģistrā iekļaus ziņas par ...

Valsts prezidenta Preses dienests

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidents aicina atteikties no alkohola pārdošanas plastmasas pudelēs

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

"Lielais alkohola patēriņš un alkohola lietošanas paradumi Latvijas sabiedrībā, it īpaši lauku apvidos un jauniešu vidū, liek meklēt jaunus un efektīvus risinājums alkohola patēriņa un pieejamības ierobežošanai," norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2017. gada 20. maijā atgriežot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

FIBA šķīrējtiesā lielākās uzvaras spēlētājiem

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) šķīrējtiesa publicējusi gada pirmajā ceturksnī sastādīto nolēmumu pilnos tekstus.1 Lielākajā daļā gadījumu tieslietās uzvaras pār saviem bijušajiem klubiem vai aģentiem svinēja basketbola spēlētāji. Septiņos no tiem publiskota arī lietas motīvu daļa, kas ļauj izdarīt secinājumus par prasību apmierināšanas vai noraidīšanas iemesliem pēc būtības. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sods par tehnikas kļūmi

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Pirms kāda laika žurnāla lasītājs slejā ar visai tehnisku nosaukumu "Robots saka: "Līgums ir spēkā"" tika aicināts jau laicīgi morāli gatavoties jaunajam tehnoloģiju laikmetam, kad daudzus valodnieciskus, kā arī lielu daļu tehniskus darbus varēs droši uzticēt jaudīgām programmatūrām, kuras, piemēram, varētu pat aizvietot jurista aroda pratējus, ja darbs ietvertu standarta līgumu, situāciju izskatīšanu, kā arī milzīgu teksta ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Informācija par 2017. gada 16. maija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU studenti tiesu izspēļu sezonu noslēdz, iegūstot godpilno ceturto vietu Eiropā

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

No 2017. gada 28. aprīļa līdz 1. maijam Sofijā (Bulgārija) norisinājās ikgadējā Centrālas un Austrumeiropas tiesu procesa izspēle (Central and Eastern European Moot Court Competition), kurā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda, iegūstot godpilno ceturto vietu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Četras studentes cīnās par Saules māsu tiesībām

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šogad no 9. līdz 15. aprīlim Vašingtonā noritēja 58. Philip C. Jessup starptautisko publisko tiesību izspēles (Philip C. Jessup International Moot Court competition) fināla sacensības, kurās piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda. Kā tika vēstīts sacensību atklāšanas ceremonijā – šīs bija visu laiku apjomīgākās sacensības ar kopumā vairāk nekā 650 komandām no visas pasaules, no kurām gandrīz 150 sacentās Vašingtonā. ...

Jānis Zuļķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgs sods un sodāmība

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par šo pienākumu nepildīšanu. Gluži kā tiesībām, tā arī atbildībai ir jābūt taisnīgai. Bez taisnīguma tiesiska valsts nav iespējama. Visbiežāk konkrēta ierobežojuma atbilstība netiek izvērtēta tieši taisnīguma principam, bet tā atvasinātajos jēdzienos – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai, samērīgumam utt. Šie jēdzieni konkretizē taisnīguma jēdzienu. Gluži kā Platons un Aristotelis, tā arī jauno un jaunāko laiku tiesību zinātnieki ir centušies skaidrot taisnīgumu caur proporcionalitāti, diskrimināciju, vienlīdzību un samērīgumu. Tomēr mazāk pētīts ir jautājums par taisnīga soda noteikšanas principiem. Arī taisnīgam sodam ir jābūt tādam, kurš ir samērīgs, individualizēts un citādi pielāgots taisnīguma sasniegšanai. Rakstā autors pētījis taisnīga soda noteikšanas minimālās robežas. Kā piemērs taisnīguma testam izvēlēts Krimināllikumā paredzētais sodāmības institūts kā īpatnējs vēstures mantojums Latvijas krimināltiesībās. ...

Arta Snipe, Daiga Nāckalna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Republikas Patentu valde 2017. gada 26. aprīlī rīkoja semināru "Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana". Tajā uzstājās arī Eiropas Patentu iestādes direktore patentu tiesību un daudzpusējas sadarbības jautājumu lietās Dr. Margota Frēlingere, sniedzot klausītājiem pārskatu par vienotā spēka Eiropas patentu jeb vienoto patentu un par Vienoto patentu tiesu. Viesojoties Latvijā, M. Frēlingere sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". Sarunas gaitā, kuras organizēšanā palīdzību sniedza Patentu valde, M. Frēlingere uzsvēra, ka, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas statistiku iesniegto patentu pieteikumu skaita ziņā, tiek gaidīts Latvijas patentu "bums". Šāda scenārija piepildīšanās daļēji ir atkarīga no izgudrotāju juridiskajiem padomdevējiem un ilgtermiņā nāks par labu arī vietējiem advokātiem. ...

žurnāls / Notikums

Leģendārais profesors atklāj memuāru un laikabiedru atmiņu grāmatu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 17. maija pēcpusdienā, klātesot pašam grāmatas galvenajam varonim un plašam profesora līdzgaitnieku, bijušo un esošo darba kolēģu un draugu lokam, tika svinīgi atklāta vēl nebijusi atklāta un aizraujoša grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē".1 ...

žurnāls / Notikums

Ievēlēta Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Satversmes tiesas jaunās vadības ievēlēšanas process, 16. maijā tiesnešiem nobalsojot par prof. Sanitu Osipovu kā jauno tiesas priekšsēdētāja vietnieci. Viņu šim amatam izvirzīja 8. maijā par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlētā prof. Ineta Ziemele. ...

žurnāls / Īsziņas

Seminārā vēršas pret viltotu preču izplatīšanu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi 16. maijā rīkoja semināru "Jaunākās tendences viltošanas un pirātisma apkarošanā". Mūsdienās vilto ne tikai dārgas modes preces, bet arī ikdienas lietošanai domātas, kas potenciāli var apdraudēt iedzīvotāju veselību un drošību – sākot no ķermeņa kopšanas līdzekļiem, rotaļlietām, elektroiekārtām, ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež tiesu teritoriālās reformas rezultātus Latgalē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Ministru kabineta sēdē, kas 16. maijā notika Daugavpilī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informēja par tiesu teritoriālās reformas rezultātiem Latgalē un ieguvumiem attiecībā uz tiesu darba efektivitāti un tiesvedības ilgumu, kā arī tiesu noslodzi un pieejamību iedzīvotājiem. Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs uzsvēra, ka Latgale ir pirmais reģions ārpus Rīgas, kur ieviesta tiesu darbības teritoriju reforma. Pēc tās īstenošanas Latgalē ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Tieslietu padome piekritusi tieslietu ministra priekšlikumam par tiesneses Silvas Reinholdes atkārtotu iecelšanu Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā un tiesneša Visvalža Sprudzāna atkārtotu iecelšanu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" amata pildīšanas termiņš ir pieci gadi. Tāpat Tieslietu padome piekritusi tiesneses ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji tiekas Berlīnē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka no 17. līdz 19. maijam piedalījās Eiropas Tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) dalīborganizāciju vadītāju ikgadējā sanāksmē, kas šogad notika Berlīnē. Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir ENFSI biedrs kopš 1998. gada. Pašlaik asociācijā darbojas 67 tiesu ekspertīžu iestādes no 36 valstīm. ENFSI ir Eiropā nozīmīgākā organizācija tiesu ekspertīzes jomā. Valsts tiesu ekspertīžu ...

žurnāls / Īsziņas

Vērtē konvencijas ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Tieslietu ministrijā 19. maijā notika Rīgas Juridiskās augstskolas un Ārlietu ministrijas rīkotā diskusija par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu. Šogad aprit 20. gadadiena, kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Diskusijas mērķis bija konstatēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras reālo ietekmi uz tiesību un prakses ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontrole: izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Valsts kontrole ir noslēgusi revīzijas ziņojumu,1 izvērtējot, vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva. Veicot šo revīziju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir paplašinājies, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Vēsturiski izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums ir pārņemts no PSRS, tomēr kopš 20. gs. 90. gadu beigām tas tiek paplašināts. Kā zināms, izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī tiesneši, prokurori, vairāku tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, diplomāti, radošo profesiju darbinieki u.c. Turpinājumā – izvilkums no revīzijas ziņojuma kopsavilkuma2 sadaļas, kas attiecas uz izdienas pensijām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vērtības pret interesēm

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,Par tiesnešiem cienīti blēži sēžUn "godīgi" ādu nost citiem plēš [..] Tieši tik skeptisks par norisēm valstī un sabiedrībā, ko mēs mūsdienās sauktu par cilvēktiesību pārkāpumiem, 19. gadsimtā bija Tērbatas Universitātes tieslietu students Eduards Veidenbaums. Protams, ir dzīves jomas, kurās viņa atziņas joprojām diemžēl ir aktuālas, tomēr vilkt ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Viktors Krainis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Viktors Krainis

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

žurnāls / Informācija

Aktuālie cilvēktiesību jautājumi Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juridiskās fakultātes studentes starptautiskā mediju tiesību izspēlē piekāpjas tikai čempioniem

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda starptautiskās tiesas procesa izspēles mediju tiesībās Monroe E. Price Media Law Moot Court Competition iekļuva sacensību astotdaļfinālā. Taču sirdī komanda tic, ka patiesībā palika otrajā vietā, jo astotdaļfinālā piekāpās vien komandai, kura kļuva par sacensību čempioni. ...

Katrīna Pētersone

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU studenti iegūst pasaules pieredzi prestižajā šķīrējtiesas procesa izspēlē Vīnē

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Laikā no 7. līdz 13. aprīlim Vīnē norisinājās viena no lielākajām un prestižākajām tiesību izspēlēm – XXIV Vilema C. Visa starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas procesa izspēle (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kurā piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda. Šogad sacensības pulcēja kopumā vairāk nekā 3000 cilvēku: 348 komandas no visas pasaules, kā arī arbitrus, iepriekšējo izspēļu dalībniekus, akadēmiķus un jomas profesionāļus. ...

žurnāls / Numura tēma

ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu angļu-latviešu vārdnīcas, kuras mērķis ir sniegt šo terminu skaidrojumu latviešu valodā. Vārdnīca veidota, terminus angļu valodā sakārtojot alfabētiskā secībā un katram no tiem sniedzot tulkojumu latviešu valodā, kā arī īsu skaidrojumu par termina saturu. Skaidrojumos galvenokārt ir izmantotas ECT judikatūras atziņas. Turpinājumā tiek sniegts ieskats šajā vārdnīcā. Tā joprojām tiek papildināta un ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās biroja tiešsaistes vietnē sadaļā "Pētījumi": http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Numura tēma

Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija tiesību sistēmu. Dažādās tiesību jomās, tiesu, iestāžu un augstskolu darbā ECK un ECT judikatūras ietekme ir izpaudusies atšķirīgi. Lai noskaidrotu, kas šo 20 gadu laikā Latvijā ir mainījies ECK un ECT judikatūras ietekmē, kā arī to, kā šī ietekme ir izpaudusies dažādās tiesību jomās, žurnāls "Jurista Vārds" aptaujāja augstskolu, tiesu, likumdevēja un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus un ECT tiesnešus, lai pēc iespējas visaptveroši varētu novērtēt ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls