Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 6 autori

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas. KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā. ...

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Pēteris Dzalbe

žurnāls / Informācija

Pārskats par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Ir pagājuši četri gadi, kopš Tiesnešu konferencē tika ievēlēti tiesneši – disciplinārkolēģijas locekļi. Savukārt disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs – tolaik vēl Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks – ievēlēts pirms trīs gadiem. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Diskusija

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā – bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. 2014. gada 29. maija Saeimas deputātu balsojums par Kriminālprocesa likuma 14. panta ...

Kristīne Strada-Rozenberga

domnīca / Eseja

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā–bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

2. Jūnijs 2014

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz informāciju kriminālprocesā Latvijā

6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva 2012/13/ES). ...

Māris Leja, Mediācijas padome

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē. Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no šiem iemesliem ir liecinošās personas ieinteresētība liecināt nepatiesi. Tāpēc ir būtiski efektīvi to apkarot. Viens no šiem līdzekļiem ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) 300. pants, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu liecību. Tomēr praksē daudzos gadījumos šo normu nepiemēro, izmantojot dažādus juridiskus argumentus, lai gan nav būtisku šaubu, ka liecības ir apzināti nepatiesas. Šī raksta uzdevums ir mēģināt atspēkot praksē izplatītākos stereotipus, kas padara šo normu par neefektīvu. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā

11. Marts 2014 /NR. 10 (812)

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva 2010/64/ES). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krāpšana vai tomēr kukuļņemšana

21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)

Rakstā analizēta tiesu praksē skatīta krimināllieta, kurā aktuāls ir bijis jautājums par kukuļņemšanas un krāpšanas norobežošanu. Ņemot vērā, ka situācijas, kad valsts amatpersona ne tikai pieprasa kukuli, bet arī maldina potenciālo kukuļdevēju, praksē var gadīties visai bieži, rakstā sniegts plašāks ieskats par šo noziedzīgo nodarījumu norobežošanu. Kontekstā ar šo krimināllietu analizēts jautājums par šādu noziedzīgu nodarījumu norobežošanu: krāpšanas norobežošana no izspiešanas; kukuļa pieprasīšanas norobežošana no kukuļa izspiešanas; krāpšanas norobežošana no kukuļa piesavināšanās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām kriminālprocesuālajās tiesību normās, t.i., JV 23.02.2010. numurā, pagājuši trīs gadi. 2010. gada 23. februāra rakstā pievērsāmies Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) kārtējo, 11. (!) grozījumu apskatam. Šobrīd, kad pagājuši trīs gadi, atkal pienācis laiks apskatīt kārtējos, nu jau 17. (!!) KPL grozījumus. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsodu politikas reforma ir pabeigta

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pirms trim mēnešiem, 2012. gada 13. decembrī, Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Minētie likuma grozījumi, kuru skaidrojumam veltīts šis raksts, dalāmi divos blokos. Pirmais attiecas uz izmaiņām Krimināllikuma vispārīgajā daļā, tajā ietverot jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai. Savukārt otrais bloks attiecas uz izmaiņām likuma sevišķajā daļā, kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam tiek būtiski grozītas pantu sankcijas, kā arī dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi. ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus nav zinājusi trešā, tieši maldinātā persona (konkrētajā lietā – tiesnesis), bet mantas īpašniekam tie bija zināmi; kā norobežojama sagatavošanās krāpšanai no krāpšanas mēģinājuma, ja ilgstošā laika periodā veiktas dažādas maldinošas darbības, kas vērstas uz svešas mantas iegūšanu. Šī lieta izceļas ar īpaši raibu nodarījuma juridisko vērtējumu: pirmstiesas kriminālprocesā nodarījums kvalificēts kā krāpšanas mēģinājums (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.) un dokumentu viltošana (KL 275. p. 2. d.). Pirmās instances tiesa apsūdzētos daļā par krāpšanas mēģinājumu attaisnoja, notiesājot tikai par dokumentu viltošanu. Apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā taisīts attaisnojošs spriedums, notiesājot par krāpšanas mēģinājumu (KL 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.). Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk – Senāts) apelācijas instances tiesas notiesājošo spriedumu daļā par krāpšanu atcēla. Izskatot lietu atkārtoti, apelācijas instances tiesa atzina, ka krāpšana pārtraukta sagatavošanās stadijā (KL 15. p. 3. d. un 177. p. 3. d.). Savukārt Senāts, izskatot lietu atkārtoti, kriminālprocesu daļā par krāpšanu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL 260. p.), “tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu” (KL 316. p.) un “mantisks zaudējums kā būtiska kaitējuma elements” (KL 317.-319. p. u.c.). Rakstā pamatots viedoklis, kas atšķiras no tiesu praksē paustajiem uzskatiem. ...

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls