Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkts reglamentē kārtību, kādā Latvijas pilsoņa tiesības var baudīt tās personas, kuras Latvijas okupācijas laikā ieguvušas citu valstu pilsonību. Šī norma noteic: "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības)." ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Satversmes sapulcei – 90

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu. Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā vispār. Ne velti 1. maijs vēl joprojām tiek atzīmēts kā Satversmes sapulces sanākšanas diena. To atminoties, piedāvājam fragmentus no dažādām Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes runām. J. Čakste savās runās ir spējis vienkāršiem vārdiem pateikt būtiskāko – gan to, kādēļ Latvijai ir bijusi nepieciešama Satversmes sapulce, gan arī to, kā šī Satversmes sapulce ir centusies strādāt un kādu Latvijas valsti tā nākamajām paaudzēm atstājusi. ...

Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme? ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Informācija

Tiesībsargs sniedz pārskatu par paveikto

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Tiesībsarga likums paredz, ka katru gadu tiesībsargam ir jāsniedz rakstveida ziņojums Saeimai un Valsts prezidentam par Tiesībsarga biroja darbu. Savukārt Saeimas kārtības rullī noteikts, ka tiesībsargs savu ziņojumu Saeimai sniedz arī Saeimas sēdē, informējot Saeimas deputātus par situāciju cilvēktiesību aizsardzības un labas pārvaldības principu īstenošanā. Šā gada 15. aprīļa sēdē tiesībsargs Romāns Apsītis uzrunāja Saeimas deputātus, informējot par tiesībsarga trešajā darba gadā paveikto. Savā uzrunā tiesībsargs akcentēja pārskata perioda aktuālākos jautājumus un iezīmēja būtiskākos uzdevumus. ...

žurnāls / Notikums

Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas pārslodzi un neizskatīto lielu sablīvējumu. Tiesa ir ne visai omulīgā situācijā. No vienas puses, tai jāvērtē nacionālo valstu spēja nodrošināt lietu iztiesāšanu saprātīgā termiņā, no otras puses, pašai ECT rodas acīmredzamas problēmas ar šī principa ievērošanu. Pēc ilgas Krievijas Federācijas "stīvēšanās" ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14. protokolu beidzot 2010. gada 1. jūnijā tas stāsies spēkā, kas ievadīs jaunu ēru ECT darbā. Šis pietiekami fundamentālais notikums un citi nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi 2010. gada 14. aprīlī pulcēja cilvēktiesību ekspertus un entuziastus Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā par aktuālo cilvēktiesību jomā Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Izšķiroties par aktīvu darbību sabiedrisko lietu kārtošanā un politikā, reti iespējams prognozēt, kā nākamās paaudzes atminēsies politiķa veikumu. Aleksandrs Grīns rakstījis: "Vai vēsture pieskaitīs [viņu] šī gadu simteņa lielajiem vīriem, mēs nezinām, jo viņai nereti ir par cilvēkiem cits spriedums, nekā to laikabiedriem."1 Bieži vien laiks nodod aizmirstībai darbus, kuriem laikabiedri veltījuši atzinīgus vārdus, ceļot valstsvīru pjedestālā. Tāpat arī gadās, ka kādu politiķi nākamās paaudzes atminas pavisam citu iemeslu dēļ, kas dažkārt nemaz nav bijuši saistīti ar viņa profesionālo darbību. Latvijas konstitucionālo tiesību vēsturē šāds liktenis daļēji piemeklējis Jāni Goldmani. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Par žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas nodošanu privātai sabiedrībai

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība aicina valdību neatteikties no žurnāla "Jurista vārds" izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Biedrības ieskatā, tirgus šobrīd nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu regulāras juridisko zinātņu informācijas ...

Saulvedis Vārpiņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Valstij nav jāatsakās no žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība ir dibināta 2008. gada 12. augustā. Biedrībā ir apvienojušies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokāti, kuri aktīvi praktizē krimināllietās, nolūkā profesionāli pilnveidoties, paaugstināt aizstāvības kvalitāti un nodrošināt efektīvu aizstāvību kriminālprocesos, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts veidošanā krimināltiesisko attiecību sfērā. Uz šo brīdi Latvijas Krimināllietu ...

Jānis Grīnbergs, Guna Kaminska

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu valstij atteikties no "Jurista Vārda" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ar šo vēlamies iebilst pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumu valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. Mūsu rīcībā nonākusi informācija, ka jau tuvākajā laikā valdībā saskaņā ar LDDK priekšlikumu reizē ar elektroniskās oficiālās publikācijas koncepciju tiks izskatīts jautājums par iespējamu VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotā nedēļas žurnāla " ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

[..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. "Jurista Vārda" izdevumos Latvijas Republikas tiesu vara uzzina aktualitātes, kas ir saistītas ar tiesnešu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru u. c. tiesu varai piederīgu personu profesionālo karjeru, darbību, biroju reorganizāciju u. c. Tiesu varas vienotība ir reāla problēma Latvijas Republikā. Tiesa nav ekvivalenta ...

Mareks Segliņš

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu valstij atteikties no žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kategoriski iebilstu pret Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu valdības sēdē lemt par nepieciešamību Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzītajai valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. [..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. Žurnāls ir forums brīvai un kritiskai juristu diskusijai. Jau ir iznākuši ...

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu nodot privātās rokās žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – Padome) kā tiesu sistēmai piederīgās brīvās juridiskās profesijas – zvērinātu notāru – pārstāvības iestāde lūdz rūpīgi izvērtēt Latvijas Darba devēju konfederācijas šā gada 2. februāra priekšlikumu par žurnāla "Jurista Vārds" likvidēšanu vai nodošanu privātās rokās. Vēršam uzmanību uz šādiem, mūsuprāt, ļoti būtiskiem apsvērumiem. • Tiesiskā valstī būtu jānodrošina vienveidīga likuma ...

žurnāls / Numura tēma

Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

1. Valsts uzdevums oficiāli publicēt un darīt ērti pieejamus visus normatīvos aktus 1.1. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvi akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90. panta. 1.2. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie ...

žurnāls / Numura tēma

Lai ikviens zina savas tiesības

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šobrīd valdības līmenī un sabiedriskajā telpā norit diskusija par valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" līdzšinējo darbību un turpmāko likteni. Diskusijas būtība – cik plaši ir valsts pienākumi, pildot Satversmes 90. pantu "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības", vai pietiek ar to, ka tiek publicēti likumi un to grozījumi, vai arī valstij ir jānodrošina pilsoņiem piekļuve likumu konsolidētajiem tekstiem, turklāt bez maksas, kā to līdz šim darījis valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" ar www.likumi.lv palīdzību. Svarīga ir arī izšķiršanās, vai likumu publicēšanu kā vienu no valsts pamatfunkcijām ir iespējams nodot privātās rokās. Tāpat aktualizēts jautājums par valsts pienākumu atbalstīt tiesībskaidrojoša preses izdevuma "Jurista Vārds" eksistenci. Šodien publicējam valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētājas Dainas Ābeles viedokli, kā arī Egila Levita un vairākas citas vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurās pausts atbalsts "Jurista Vārda" turpmākai pastāvēšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversme garantē, bet kā ir praksē

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 116. pantā noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesībām – skaidri un vienkārši

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kā norādīja S. Osipova, viņu šī grāmata, lasot vācu valodā, apbūrusi ar savu vienkāršību un ideja par tulkojumu latviski radusies tādēļ, ka Vācijā valdošā cilvēktiesību doktrīna ir tuvāka Latvijas tradīcijām nekā cilvēktiesību izpratne ASV. Profesore arī atzina, ka M. Kēniga grāmata pēc savas kvalitātes un izteiksmes formas ir uzskatāma par ievadu cilvēktiesībās, tādēļ piemērota prātiem, kas sāk apgūt šo tiesību nozari, – vidusskolēniem, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

2010. gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam 2009. gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu aizsardzība Latvijā: 10 gadu pieredze

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (IV)

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Laikmetīga demokrātiska valsts ir organizēta tā, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību valsts varas īstenošanā un lai tādējādi nodrošinātu atbildīgāku kā valsts varas īstenotāju, tā arī valsts pilsoņu kopuma rīcību. Informācijas atklātība ir viens no līdzekļiem, kā to panākt. Tā kā brīva informācijas aprite ir cilvēka un tā apkārtējās vides izziņas pamatā, tad zināšanas par līdzdalības iespējām un tās nepieciešamību valsts varas īstenošanā ir tas, bez kā līdzdalība vai nu nav iespējama, vai arī nav pietiekami efektīva. Sevišķi nozīmīga loma minētās izziņas vairošanā ir publiskas informācijas pieejamībai, jo tas ir pamatinformācijas avots par valsts varas īstenošanu konkrētajā valstī.1 Ievērojot arvien pieaugošo valstu virzību uz demokrātismu, pieaug arī informācijas atklātības nozīme attiecīgo valstu tiesiskajās sistēmās. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai notiek spiediens uz Satversmes tiesu

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

2010. gada 11. februārī Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu, ka plašsaziņas līdzekļos aizsākušos diskusiju par Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu iesaldēšanas lietā1 un izskanējušos viedokļus par šo spriedumu uzskata par spiedienu uz tiesu. Tāpat Satversmes tiesa pauda bažas, ka šāda diskusija par iespējamo sprieduma izpildi uzskatāma par sava veida atmaksu tiesai par tās spriedumu. Jebkurā demokrātiskā tiesiskā valstī šāda veida oficiāls konstitucionālās tiesas paziņojums būtu ārkārtīgi nozīmīgs notikums. To varētu uzskatīt par sava veida lakmusa papīru, kas signalizē, ka tiesas un politiķu savstarpējās attiecībās vai sabiedrības diskusijās ir pārkāpta tā trauslā līnija, aiz kuras tiesneši jūtas komfortabli spriest tiesu. Savukārt tas jau varētu likt apšaubīt tiesu varas neatkarības konstitucionālo garantiju ievērošanu šajā valstī, kā arī uzmanīgāk raudzīties uz nākamajiem tiesas nolēmumiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Par starptautisko aizdevumu saņemšanu bija jāizšķiras pašam likumdevējam

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Fragments no Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" ...

žurnāls / Numura tēma

Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Šajā Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk tekstā – Komisija)1 viedoklī (turpmāk tekstā – Viedoklis) analizēts jautājums par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai Ministru kabineta darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas Republikas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Viedoklī analizēta Satversmes tiesas spriedumos attīstītās "būtiskuma teorijas" un parlamentāras demokrātijas principa piemērošana un no šīs teorijas izrietošās konsekvences. Viedoklī tiek noskaidrota parlamenta gribas veidošanās un izpausmes formas, ieteicamās parlamenta gribas izpauduma expressis verbis apstiprinājuma formas, no "būtiskuma teorijas" viedokļa vērtēta Saeimas lēmuma pieņemšanai noteiktā procedūra, kā arī mēģināts atrast piemērotu risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu un Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, norādīts arī uz nepieciešamību nākotnē ar Saeimas vispārēju likuma regulējumu noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. ...

žurnāls / Numura tēma

Viborgas uzsaukums: parlamenta kompetence un starptautiskie aizņēmumi

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes biogrāfijā atrodams interesants fakts. Krievijas Impērijas laikā viņš ticis notiesāts ar cietokšņa sodu uz trim mēnešiem un liegumu ieņemt sabiedriskus amatus.1 Cariskās Krievijas apstākļos daudziem vēlāk ievērojamiem Latvijas politiķiem nācies izciest cietumsodus vai izsūtījumu, taču lielākoties sodi tika piespriesti par revolucionāro darbību. Savukārt J. Čakstes piemērs ir gana savrups šajā ziņā. Kā prezidenta jubilejas reizē ticis atzīmēts, "Čakste bija stingrs demokrātijas atbalstītājs, un ne tikai vārdos. Viņu var uzskatīt par vienu no retajiem latviešiem, kurš ir bijis gatavs sēdēt cietumā tikai un vienīgi par savu uzticību demokrātijai".2 ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" analīze

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Atbalsta vienošanās un nodomu vēstule neveido starptautiskus līgumus Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. Sprieduma 25. punktā secinot, ka apstrīdētie likuma grozījumi ierobežo Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Visatbilstošākais starptautisko aizņēmumu noformēšanas veids

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Satversmes tiesa pamatoti vērtēja aizņēmumu satversmību Satversmes tiesa rīkojās pareizi, konkrētās lietas ietvaros vērtējot ārējo aizņēmumu satversmību. Jāuzsver, ka tieši Saeima un Ministru kabinets kā vienu no svarīgākajiem apstrīdēto normu pieņemšanas pamatojumiem vairākkārt norādīja saistības pret starptautiskajiem aizņēmējiem. Uzskatu, ka minētās rīcības dēļ lietā tika vērtēta ārējo aizņēmumu uzņemšanās satversmība, jo ar uzņemtajām ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Latvijas Republikas starptautisko aizņēmumu tiesiskie aspekti

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

2009. gada 1. jūlijā 25 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja 2009. gada 29. janvāra Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja Latvijas Banka, un Eiropas Komisijas noslēgto aizdevuma līgumu par 3 100 000 000 eiro aizņemšanos atbilstību Satversmei. ...

žurnāls / Numura tēma

Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" jeb, folklorizējot, – "Pensiju lieta". Viens no tajā analizētajiem jautājumiem ir "būtiskuma teorija". Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam (sk. sprieduma daļu par "būtiskuma teoriju" šā "Jurista Vārda" 28.–29. lpp.). ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana un iedalījums

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Eitanāzijas jautājums ir aktuāls daudzās pasaules valstīs. Pēdējo desmit gadu laikā vairākām valstīm ir izdevies pieņemt likumus, kas legalizē eitanāziju, kā arī iedzīvināt tos praksē. Vairākās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Šveicē – un divos Amerikas Savienoto Valstu štatos – Oregonā un Vašingtonā – šobrīd juridiski ir iespējams kāds no eitanāzijas veidiem. Tā rezultātā pasaulē un arī Latvijā ir krietni pieaugušas prasības pēc šī jautājuma tiesiskā regulējuma, kas dotu iespējas cilvēkiem atvieglot nomiršanu, nevis veicinātu mākslīgu cilvēka dzīves pagarināšanu. Līdz ar to rodas jautājums, vai cilvēkiem vajadzētu tikt piespiestiem palikt dzīviem un vai valsts var liegt cilvēkam izmantot viņam no dzimšanas piemītošās tiesības un brīvības. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāaplūko eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana no citiem dzīvības atņemšanas veidiem un iedalījums. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

žurnāls

Pensiju samazinājums neatbilst Satversmei

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Satversmes tiesa 21. decembrī pieņēma spriedumu lietā par pensiju samazināšanu (lieta Nr. 2009-43-01), kurā apvienota virkne lietu, kas attiecas uz vecuma un piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10 procentiem, kā arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70 procentiem, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Šajā lietā Satversmes tiesa pamatā vērtēja divus jautājumus: vai ir ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (III)

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir to saturs. Šī raksta mērķis nav visaptveroši analizēt tiesību uz atbilstošu dzīves līmeni saturu, bet gan pievērsties atsevišķiem to aspektiem. Rakstā autore analizē, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir minimālais ienākumu līmenis, kas cilvēkam būtu jāgarantē atbilstoši šīm tiesībām. Tāpat tiks aplūkots arī jautājums par to, vai šīs tiesības ierobežo valsti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu noteikšanu. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (II)

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzas indivīda tiesības ir grūti vai pat neiespējami īstenot valstī, kas neatzīst informācijas atklātību. Tā, piemēram, vārda brīvība zaudētu savu vērtību tāpēc, ka uzskati un viedokļi būtu pamatoti ar nepilnīgu, subjektīvu un gandrīz visos gadījumos kļūdainu informāciju par faktiem. Arī tiesības piedalīties savas valsts lietu kārtošanā būtu apdraudētas. Tā kā sabiedrībai nebūtu pieejama informācija par faktiem, nebūtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt valsts rīcību. Turklāt valsts varas īstenotājs sliektos noslēpt vai arī īstenībai neatbilstoši attēlot konkrēto situāciju. Pat tiesības uz taisnīgu tiesu būtu neiespējami īstenot, jo sabiedrībai nebūtu informācijas par tiesisko sistēmu, tādēļ persona nevarētu izmantot savas tiesības un pienācīgi pildīt savus pienākumus. Nereti, risinot civiltiesiskus strīdus (lai tā būtu ģimenes, mantojuma, lietu vai saistību tiesību joma), personai var būt svarīgi zināt valsts varas īstenotāja rīcībā esošo informāciju, piemēram, valsts varas īstenotāju līdzšinējo administratīvo praksi jautājuma risināšanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauni tiešās demokrātijas instrumenti

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Kopš 2007. gada Latvijā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas. Pasaules kontekstā tas ir ievērojams skaits, kas ļauj Latviju ierindot starp tām valstīm, kur tiek plaši izmantoti tiešās demokrātijas instrumenti (referendumi, tautas iniciatīvas, amatpersonu atsaukšana no amata). Paralēli vietējiem procesiem visā pasaulē ir vērojama tendence pilsoņiem aizvien biežāk pieņemt lēmumus tieši un patstāvīgi, nevis paļauties uz vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.1 Var pat runāt par īpašu līdzdalības demokrātijas uzplaukumu, kura rezultātā gandrīz visas valstis saviem pilsoņiem nacionālā vai reģionālā līmenī piedāvā kaut vai vienu tiešās demokrātijas instrumentu.2 Referendumi un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas palēnām kļūst par obligātu demokrātisko valstu elementu. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlētāju likumdošanas iniciatīva Latvijā

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzi no Latvijas pilsoņiem ir piedalījušies parakstu vākšanā par kādu likumprojektu, kā arī tautas nobalsošanās pēc tam, kad Saeima to noraidījusi. 2008. gadā bija divas šādas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas – par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Parakstu vākšana parasti ir bijusi veiksmīga, proti, tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, tomēr veiksmīgu tautas nobalsošanu par vēlētāju iesniegtu likumprojektu Latvija vēl nav piedzīvojusi – nevienā gadījumā nav bijis nepieciešamā kvoruma. Šī raksta mērķis ir salīdzināt Latvijas un citu valstu likumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu un izteikt priekšlikumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējuma iespējamiem uzlabojumiem Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bēgļa statusa piešķiršanas problemātika

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 15. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu Patvēruma likumu, kurš stājās spēkā 14. jūlijā (turpmāk – Jaunais likums) un aizstāja 2002. gada 7. marta Patvēruma likumu (turpmāk – Vecais likums). Jaunajā likumā ir iestrādātas vairākas Eiropas Savienības 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvas Nr. 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – Direktīva 2004/83/EK) normas. Gan Vecais, gan Jaunais likums nosaka, ka patvēruma meklētājs Latvijas Republikā var pretendēt uz bēgļa statusu, bet gadījumā, ja viņam nevar piešķirt bēgļa statusu – uz alternatīvo statusu (Vecā likuma 23. un 25. pants; Jaunā likuma 20. un 23. pants). Rakstā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas saistīti ar bēgļa statusa piešķiršanu. Alternatīvā statusa piešķiršana netiks izvērtēta. ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā sūdzība: jaunumi un problēmjautājumi

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 6. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija ar tiesību palīdzību" (Democracy through law) finansiālu un organizatorisku atbalstu rīkoja starptautisku konferenci "Piekļuve tiesai: konstitucionālās sūdzības iesniedzējs" ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (I)

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Daudzos gadījumos, kas saistīti ar informācijas atklātību, rodas pamatoti jautājumi par tajos iesaistīto personu rīcības tiesiskumu un atbilstību starptautiskajām un nacionālajām prasībām, turklāt šie gadījumi apliecina nepieciešamību skaidrot informācijas atklātības, jo sevišķi tās daļas – tiesību uz publiskas informācijas pieejamību –, tiesisko saturu. Ievērojot minēto, ar šo rakstu iesāktās rakstu sērijas mērķis ir ieskicēt informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības vēsturisko attīstību un aktuālās tendences. ...

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Tiesas kompetences robežas tiesību normu jaunradē Varas dalīšanas princips pieļauj tiesai realizēt tiesību normu jaunradi, tomēr nosaka arī šīs rīcības robežas. Tiesiskuma robežas ir jāidentificē gan attiecībā uz situācijām (priekšnoteikumiem), kurās tiesa var realizēt tiesību normu jaunradi, gan attiecībā uz metodēm, kā tiesai šī vara ir jārealizē. Jautājumu par tiesas kompetences robežām jārisina no vairākiem aspektiem. Bez minētajiem ...

...

17

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls