Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības

žurnāls / Informācija

Tiesībsargs noteicis tuvējās nākotnes svarīgākos uzdevumus

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Kad amatā kopš zvēresta nodošanas aizvadīts nedaudz vairāk par mēnesi, jaunais tiesībsargs Juris Jansons nācis klajā ar Tiesībsarga stratēģiju 2011. – 2013. gadam. Tajā noteikti tuvējā nākotnē sasniedzamie mērķi un uzdevumi to īstenošanai, vienlaikus iezīmējot prioritātes katrā no pamatdarbības jomām. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Juristu dienās apspriež Satversmes grozījumus

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Latvijā ierasto Juristu dienu nedēļu aizvadītajā pirmdienā iesāka Latvijas Zinātņu akadēmijā rīkotā konference, kurā tika apspriesta Valsts prezidenta Saeimai iesniegtā likumdošanas iniciatīva par iespējamiem Satversmes grozījumiem. Šīs iniciatīvas kontekstā eksperti diskutēja par Valsts prezidenta vietu valsts konstitucionālo orgānu vidū un tā efektivitātes uzlabošanas iespējām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmē garantētās tiesības uz advokāta palīdzību

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Man ir ne vien liels gods, bet arī patiess prieks sveikt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un visus Latvijas zvērinātus advokātus Latvijas advokatūrai nozīmīgajā jubilejā. Lai arī šobrīd pildu Satversmes tiesas tiesneša pienākumus, tomēr nevaru noliegt, ka Latvijas advokatūras deviņdesmit gadu jubilejai veltītajos pasākumos es, tēlaini izsakoties, jūtos starp savējiem – tā, it kā laika mašīna būtu mani pārnesusi atpakaļ dzīves posmā, kad es pats četrpadsmit gadus biju zvērināts advokāts. Liktenim ir labpaticies, ka esmu pirmais un pagaidām vienīgais Satversmes tiesas tiesnesis, kuram ir zvērināta advokāta pieredze. Nevaru noliegt, ka man šī pieredze ļoti palīdz tiesneša darbā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2010. gadā

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

1. 2010. gadā Satversmes tiesā saņemti 596 iesniegumi. No tiem 246 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 335 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Šī proporcija liecina par to, ka iesniegumi kļūst būtiski kvalitatīvāki: agrākajos gados pieteikuma formālajām prasībām parasti atbilda ap 30 procentiem iesniegumu. 2. 2010. gadā Satversmes tiesa ir ierosinājusi 75 lietas, no tām 64 lietas ierosinātas ...

Sandra Sondore-Kukule

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta kreatīvā funkcija izpildvaras jomā

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

2011. gada 14. martā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija iesniedza Valsts prezidentam gala secinājumus viedoklim par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros, uz kuru pamata tapa Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 16. martā Saeimā iesniegtā likumdošanas iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Minētajā iniciatīvā skarti vairāki ar Valsts prezidenta institūciju un Valsts prezidenta pilnvarām saistīti jautājumi. Ja daži no tiem gan tiesību zinātnieku vidū, gan sabiedriski politiskās diskusijās jau ir apspriesti, piemēram, Valsts prezidenta īpašas atlaišanas procedūra jeb impīčments vai Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, tad jautājums par Valsts prezidenta lielāku iesaisti valdības veidošanas procesā un viņa ietekme uz jaunveidojamās valdības sastāvu zināmā mērā ir jauninājums, kas iepriekš nopietni nav pētīts. Autore piedāvā iepazīties ar citu Eiropas Savienības parlamentāro valstu konstitūciju tiesisko regulējumu minētajā jautājumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa gala secinājumi 1. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis balstās uz pašreizējo Satversmē noteikto Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālo izkārtojumu. Viedokļa mērķis ir novērtēt Valsts prezidenta funkciju normatīvo aprakstu un izvirzīt priekšlikumus izmaiņām un papildinājumiem Satversmē un citos Latvijas tiesību aktos, lai iespējami lietderīgi izmantotu Valsts prezidenta institūcijas ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta Satversmes grozījumu ierosinājums

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Valsts prezidents 2011. gada 16. martā izmantoja Satversmes 47. pantā paredzētās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu veikt grozījumus Satversmē. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Valsts prezidenta ierosinājuma pilnu tekstu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidents piesaka Satversmes reformu

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

V. Zatlera Satversmes grozījumu projekts paredz veikt apjomīgus grozījumus piecos Satversmes pantos, kā arī papildināt Satversmi ar diviem jauniem pantiem. Šā grozījumu projekta pamatojums izvērsti izklāstīts Saeimai iesniegtajā likumdošanas iniciatīvā. Jāuzsver, ka sagatavotais Satversmes grozījumu projekts balstīts uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas sagatavoto atzinumu par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās ...

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents rosina grozīt Pilsonības likumu

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamību pilnveidot 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu. Pēdējo reizi šis likums grozīts 1998.gada 22.jūnijā. Kopš tā laika pilsonības jautājumi bijuši sabiedrības uzmanības lokā, jo īpaši – pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Jaunā realitāte likusi daudziem pārvērtēt Pilsonības likumā ietvertos regulējumus par bērnu pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, kā arī dubultpilsonības aizliegumu. Vairākas reizes Satversmes tiesa vērtējusi atsevišķu Pilsonības likuma normu satversmību. Taču Satversmes tiesas pozīcija šajos jautājumos ir pietiekami skaidra: pilsonības jautājumu tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politiskais aspekts, kas netieši nosaka arī Satversmes tiesas īstenotās kontroles robežas, proti, visi būtiskie jautājumi, kas attiecas uz pilsonības institūtu, ir visupirms likumdevēja kompetencē. Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gada 1.februārī izmantoja Satversmes 47.pantā noteiktās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu. Ņemot vērā pilsonības jautājumu nozīmīgumu un plašāku diskusiju nepieciešamību par Pilsonības likuma pilnveidošanu, "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā iepazīties Valsts prezidenta likuma ierosinājuma pilnu tekstu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir tautai un Saeimai. Tomēr šie nav vienīgie subjekti, kas faktiski izdod ārējos normatīvos aktus. Šobrīd ārējos normatīvos aktus izdod arī Ministru kabinets, pašvaldības un iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence jeb tā sauktās autonomās iestādes (turpmāk – autonomās iestādes). Pēdējos gados, it sevišķi saistībā ar gaidāmajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē, aktuāla ir kļuvusi ideja piešķirt ministram tiesības vienpersoniski izdot ārējos normatīvos aktus. Tādā veidā varētu tikt veicināta izpildvaras efektivitāte un atslogots Ministru kabineta darbs. Šā raksta mērķis ir apskatīt likumdošanas funkcijas un likumpakārtoto aktu izdošanas savstarpējās sakarības un izvērtēt, vai, pirmkārt, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi un, otrkārt, vai autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst Satversmei. Šajā rakstā netiks aplūkotas pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus un šo normatīvo aktu vieta Satversmes kontekstā. Šī problēma jāvērtē kopsakarā ar pašvaldību statusu un vietu Satversmē, un šī problēma nav aptverama ar aplūkojamo jautājumu loku. ...

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Notikums

Tiesas pieteikums Satversmes tiesai

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Šā gada 3. decembrī Satversmes tiesa rīkoja ikgadēju konstitucionālo tiesību konferenci. Šā gada konferences tēma bija "Tiesas pieteikums Satversmes tiesai". Satversmes tiesas likuma normām, kas regulē jautājumu par tiesas pieteikumu Satversmes tiesai, šogad ir desmit gadu jubileja, tās pieņemtas 2000. gada 30. novembrī. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Būtisks spriedums konstitucionālajās tiesībās

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Abu Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu aktuālākais jautājums allaž ir bijis valsts budžeta projekts. Gan par tā sastādīšanas procedūru, gan projektā atrodamajiem skaitļiem un finansējuma griezieniem gandrīz ik dienu ir debatējuši politiķi, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība. Šīs debates atgādinājušas par nozīmīgu konstitucionālo tiesību jomu – budžeta tiesībām, kurās mūsdienās diemžēl nav veikti plaši zinātniski pētījumi, kā arī nebija rodama relevanta tiesu prakse. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz dzīvību: saturs un izpratne

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liks uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtēs šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības tika analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī tiks sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93. pantu. Tā kā darbs tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-12-03, tad autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešā demokrātija Eiropā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Mūsdienās galvenā valsts pārvaldes forma ir reprezentatīvā demokrātija, tomēr Eiropas valstīm ir arī sena tiešās demokrātijas institūtu izmantošanas vēsture. Vispirms jau jāmin Šveices pieredze, vēlāk tiešās demokrātijas institūti "pārceļoja" uz Franciju, Itāliju un citām Eiropas valstīm. Šodien gandrīz visu Eiropas valstu konstitūcijās ir ietvertas normas par referendumu. Raksta mērķis ir, pirmkārt, sniegt īsu ieskatu tiešās demokrātijas institūtu attīstībā Eiropā. Otrkārt, rakstā klasificēti tiešās demokrātijas institūti, kā arī salīdzinošā aspektā analizēta tiešā demokrātija vairākās Eiropas valstīs. Šveice izvēlēta kā valsts, ko pamatoti uzskata par tiešās demokrātijas "dzimteni". Īrija izvēlēta kā valsts ar senām referendumu tradīcijām un kā valsts, kuras referendumu regulējumā var atrast līdzības ar Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – Satversme) ietverto tautas nobalsošanas regulējumu. Itālija analizēta galvenokārt tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzām valstīm, kurās tāpat kā Latvijā mūsdienās pastāv atceļošais referendums jeb referendums ar veto raksturu. Savukārt tiešā demokrātija Austrijā un Francijā aprakstīta, jo Austrijas un Francijas sistēmas ir visai atšķirīgas no Latvija sistēmas. No postsociālistiskajām valstīm aplūkota Lietuva un Igaunija. Latvijai ar tās kaimiņvalstīm ir ne tikai līdzīga vēsture, bet arī daudz kopēja to tiesību sistēmās, arī tiešās demokrātijas institūtu regulējumā. Treškārt, raksta mērķis ir salīdzināt citu Eiropas valstu un Latvijas tiešās demokrātijas institūtu regulējumu un izdarīt secinājumus par tiešās demokrātijas institūtu būtību. Raksta mērķis nav sniegt dziļāku ieskatu Latvijas tautas nobalsošanas un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējumā. ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma pilnveide

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Valsts prezidenta iniciatīvas rezultātā Saeima 2009. gada 8. aprīlī pieņēma Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Politiskās kaislības ap Saeimas atlaišanu kopš grozījumu pieņemšanas ir norimušas, tādēļ ir piemērots brīdis tiesiski izvērtēt, vai grozījumi sniedz juridisku risinājumu. Rakstā grozījumi tiks analizēti netieši, proti, no šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma skatpunkta tiks izvērtēts, kā, saglabājot līdzsvaru starp Saeimas un Valsts prezidenta pilnvarām, novērst pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanas mehānisma neefektivitāti. ...

žurnāls / Diskusija

Partijas sola, eksperti vērtē

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Savus priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Tajās var atrast arī attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados. Šajā numurā piedāvājam izvilkumus no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumu par politisko partiju solījumiem. Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesneša tiesībām veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šā gada 9. jūlijā Tiesnešu ētikas komisija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 2. punktu un saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas 2009. gada 11. decembra lēmumu pieņēma skaidrojumu par to, kā attiecībā uz tiesneša veiktajām darbībām būtu nošķirams pedagoga darbs no radošā darba un vai tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu. Skaidrojuma sagatavošanas laikā pēc komisijas lūguma saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2010. gada 25. februāra atzinums un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2010. gada 23. februāra atzinums, kā arī uzklausīts šo institūciju viedoklis 2010. gada 26. februāra Tiesnešu ētikas komisijas sēdē. ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izmantošana

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Šajā rakstā ir aplūkotas tiesību piemērošanas metodes contra legem piemērošanas iespējas. Raksta pirmajā nodaļā analizēts Latvijas un citu atsevišķu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai tajā ir atrodamas norādes uz metodes contra legem leģitimitāti. Otrajā nodaļā izpētīts šīs tiesību piemērošanas metodes zinātniski metodoloģiskais pamatojums. Savukārt trešajā nodaļā ir aplūkoti četri metodes contra legem izmantošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Diskusija

Mākslas brīvība nav absolūta

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Intervijā "Jurista Vārdam" zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu "Maniaks", pamatojot, ka "slepenība neattiecas uz gadījumiem, kad informācija [no slēgtas tiesas sēdes materiāliem] tiek izmantota zinātnes un mākslas vajadzībām".1 Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu.2 To sakot, A. Grūtups atsaucas uz Satversmē garantēto mākslinieciskās izteiksmes brīvību, tādējādi it kā izslēdzot jebkādus iespējamos pretargumentus. Šī ir replika A. Grūtupa argumentam. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta. ...

Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Latvijas tauta, nacionāla valsts un dubultpilsonība

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Tradicionāli jūlija nogalē Publisko tiesību institūts organizē konstitucionālās politikas semināru Bīriņos. Šajā seminārā jau septiņus gadus pulcējas valststiesību teorētiķi un praktiķi, lai kopā ar citu sociālo zinātņu nozaru pārstāvjiem apspriestu Latvijas valstiskumam būtiskus jautājumus un iespējas uzlabot demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanu. Šogad lielākoties diskusijas notika par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Papildus tam tika diskutēts par nacionālas valsts jēdziena saturu un iespējām to savietot ar demokrātiskas valsts prasībām. Tāpat uzmanība tika veltīta dažādiem Latvijas iedzīvotāju juridiskajiem statusiem, īpaši debatējot par dubultpilsonības ieviešanas iespējām un nepilsoņa statusa problēmām. Netrūka arī ekspertu diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kā arī tika apspriests starptautisko līgumu regulējums un tā iespējamie uzlabojumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas prakse

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās.1 Tas atzīts arī Latvijas konstitucionālajās tiesībās.2 ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls “Jurista Vārds” turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Šā gada 24. maijā Konstitucionālo tiesību komisija (priekšsēdētājs Egils Levits, komisijas locekļi – Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele) pieņēma Viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā (turpmāk – Viedoklis) (publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 82 26. maijā). Viedoklī apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu. Dokumentā vērtēts pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums atbilstoši likumam "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"1 un Radio un televīzijas likumam,2 kā arī vērtēts paredzamais regulējums: Saeimā otrajā lasījumā 2010. gada 15. aprīlī pieņemtais likumprojekts "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums".3 Komisija secina, ka likumprojektā nepietiekami ņemta vērā Latvijas informācijas un kultūras telpas specifika un elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nav atrasti tai piemēroti risinājumi, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā. Komisija atzīst: lai neriskētu ar sankcijām par direktīvas 2007/65/EK neieviešanu, šīs direktīvas prasības ir steidzami transponējamas Latvijas likumos. Tomēr komisija uzskata, ka ne mazāk steidzami ir risināmas arī Viedoklī minētās problēmas, lai panāktu jūtamu Latvijas informācijas un kultūras telpas kopējās situācijas uzlabošanos un novērstu iespējamos riskus. Piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem Viedokļa XII – secinājumu – daļu. Pilnu Viedokļa tekstu sk.: "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2010., Nr. 82. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Gunāra Kūtra atsevišķās domas

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam ieskatu Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra 2010. gada 26. aprīļa atsevišķajās domās par Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta spriedumu lietā Nr. 2009-44-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 5. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 110. pantam". Atsevišķo domu pilns teksts publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2010. gada 18. maijā, bet sprieduma teksts – 2010. gada 17. martā. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzija v. tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Tiesības uz dzīvību un privāto dzīvi ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas neapšaubāmi piemīt ikvienam, un šo tiesību izmantošana ir katra cilvēka ziņā. Demokrātiskā sabiedrībā iepriekš minēto tiesību vispārīgais un pozitīvais raksturs netiek apšaubīts, taču vai šo tiesību realizēšana var būt neierobežota vienmēr un kāds ir šo tiesību vēriens? Satversmes 93. pants nosaka, ka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.1 Šīs ir divas konstitucionālās tiesību normas, kas nostiprinātas ne tikai Satversmē, bet arī starptautiskajos cilvēktiesību aktos. Šīs tiesības ir pozitivizējušās un uzskatāmas par jus cogens tiesību normām. Taču šīs ir arī tiesību normas, uz kurām atsaucas cilvēki ļoti smagas saslimšanas gadījumos, lai izbeigtu ilgstošas un neizturamas fiziskās ciešanas pašcieņu un godu saglabājošā veidā. ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkts reglamentē kārtību, kādā Latvijas pilsoņa tiesības var baudīt tās personas, kuras Latvijas okupācijas laikā ieguvušas citu valstu pilsonību. Šī norma noteic: "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības)." ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Satversmes sapulcei – 90

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu. Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā vispār. Ne velti 1. maijs vēl joprojām tiek atzīmēts kā Satversmes sapulces sanākšanas diena. To atminoties, piedāvājam fragmentus no dažādām Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes runām. J. Čakste savās runās ir spējis vienkāršiem vārdiem pateikt būtiskāko – gan to, kādēļ Latvijai ir bijusi nepieciešama Satversmes sapulce, gan arī to, kā šī Satversmes sapulce ir centusies strādāt un kādu Latvijas valsti tā nākamajām paaudzēm atstājusi. ...

Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme? ...

žurnāls / Notikums

Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas pārslodzi un neizskatīto lielu sablīvējumu. Tiesa ir ne visai omulīgā situācijā. No vienas puses, tai jāvērtē nacionālo valstu spēja nodrošināt lietu iztiesāšanu saprātīgā termiņā, no otras puses, pašai ECT rodas acīmredzamas problēmas ar šī principa ievērošanu. Pēc ilgas Krievijas Federācijas "stīvēšanās" ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14. protokolu beidzot 2010. gada 1. jūnijā tas stāsies spēkā, kas ievadīs jaunu ēru ECT darbā. Šis pietiekami fundamentālais notikums un citi nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi 2010. gada 14. aprīlī pulcēja cilvēktiesību ekspertus un entuziastus Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā par aktuālo cilvēktiesību jomā Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Izšķiroties par aktīvu darbību sabiedrisko lietu kārtošanā un politikā, reti iespējams prognozēt, kā nākamās paaudzes atminēsies politiķa veikumu. Aleksandrs Grīns rakstījis: "Vai vēsture pieskaitīs [viņu] šī gadu simteņa lielajiem vīriem, mēs nezinām, jo viņai nereti ir par cilvēkiem cits spriedums, nekā to laikabiedriem."1 Bieži vien laiks nodod aizmirstībai darbus, kuriem laikabiedri veltījuši atzinīgus vārdus, ceļot valstsvīru pjedestālā. Tāpat arī gadās, ka kādu politiķi nākamās paaudzes atminas pavisam citu iemeslu dēļ, kas dažkārt nemaz nav bijuši saistīti ar viņa profesionālo darbību. Latvijas konstitucionālo tiesību vēsturē šāds liktenis daļēji piemeklējis Jāni Goldmani. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Par žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas nodošanu privātai sabiedrībai

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība aicina valdību neatteikties no žurnāla "Jurista vārds" izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Biedrības ieskatā, tirgus šobrīd nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu regulāras juridisko zinātņu informācijas ...

Saulvedis Vārpiņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Valstij nav jāatsakās no žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība ir dibināta 2008. gada 12. augustā. Biedrībā ir apvienojušies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokāti, kuri aktīvi praktizē krimināllietās, nolūkā profesionāli pilnveidoties, paaugstināt aizstāvības kvalitāti un nodrošināt efektīvu aizstāvību kriminālprocesos, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts veidošanā krimināltiesisko attiecību sfērā. Uz šo brīdi Latvijas Krimināllietu ...

Jānis Grīnbergs, Guna Kaminska

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu valstij atteikties no "Jurista Vārda" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ar šo vēlamies iebilst pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumu valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. Mūsu rīcībā nonākusi informācija, ka jau tuvākajā laikā valdībā saskaņā ar LDDK priekšlikumu reizē ar elektroniskās oficiālās publikācijas koncepciju tiks izskatīts jautājums par iespējamu VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotā nedēļas žurnāla " ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

[..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. "Jurista Vārda" izdevumos Latvijas Republikas tiesu vara uzzina aktualitātes, kas ir saistītas ar tiesnešu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru u. c. tiesu varai piederīgu personu profesionālo karjeru, darbību, biroju reorganizāciju u. c. Tiesu varas vienotība ir reāla problēma Latvijas Republikā. Tiesa nav ekvivalenta ...

Mareks Segliņš

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu valstij atteikties no žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kategoriski iebilstu pret Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu valdības sēdē lemt par nepieciešamību Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzītajai valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" pārtraukt nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu. [..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. Žurnāls ir forums brīvai un kritiskai juristu diskusijai. Jau ir iznākuši ...

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu nodot privātās rokās žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – Padome) kā tiesu sistēmai piederīgās brīvās juridiskās profesijas – zvērinātu notāru – pārstāvības iestāde lūdz rūpīgi izvērtēt Latvijas Darba devēju konfederācijas šā gada 2. februāra priekšlikumu par žurnāla "Jurista Vārds" likvidēšanu vai nodošanu privātās rokās. Vēršam uzmanību uz šādiem, mūsuprāt, ļoti būtiskiem apsvērumiem. • Tiesiskā valstī būtu jānodrošina vienveidīga likuma ...

žurnāls / Numura tēma

Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

1. Valsts uzdevums oficiāli publicēt un darīt ērti pieejamus visus normatīvos aktus 1.1. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvi akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90. panta. 1.2. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie ...

žurnāls / Numura tēma

Lai ikviens zina savas tiesības

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šobrīd valdības līmenī un sabiedriskajā telpā norit diskusija par valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" līdzšinējo darbību un turpmāko likteni. Diskusijas būtība – cik plaši ir valsts pienākumi, pildot Satversmes 90. pantu "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības", vai pietiek ar to, ka tiek publicēti likumi un to grozījumi, vai arī valstij ir jānodrošina pilsoņiem piekļuve likumu konsolidētajiem tekstiem, turklāt bez maksas, kā to līdz šim darījis valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" ar www.likumi.lv palīdzību. Svarīga ir arī izšķiršanās, vai likumu publicēšanu kā vienu no valsts pamatfunkcijām ir iespējams nodot privātās rokās. Tāpat aktualizēts jautājums par valsts pienākumu atbalstīt tiesībskaidrojoša preses izdevuma "Jurista Vārds" eksistenci. Šodien publicējam valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētājas Dainas Ābeles viedokli, kā arī Egila Levita un vairākas citas vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurās pausts atbalsts "Jurista Vārda" turpmākai pastāvēšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversme garantē, bet kā ir praksē

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 116. pantā noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

2010. gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam 2009. gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (IV)

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Laikmetīga demokrātiska valsts ir organizēta tā, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību valsts varas īstenošanā un lai tādējādi nodrošinātu atbildīgāku kā valsts varas īstenotāju, tā arī valsts pilsoņu kopuma rīcību. Informācijas atklātība ir viens no līdzekļiem, kā to panākt. Tā kā brīva informācijas aprite ir cilvēka un tā apkārtējās vides izziņas pamatā, tad zināšanas par līdzdalības iespējām un tās nepieciešamību valsts varas īstenošanā ir tas, bez kā līdzdalība vai nu nav iespējama, vai arī nav pietiekami efektīva. Sevišķi nozīmīga loma minētās izziņas vairošanā ir publiskas informācijas pieejamībai, jo tas ir pamatinformācijas avots par valsts varas īstenošanu konkrētajā valstī.1 Ievērojot arvien pieaugošo valstu virzību uz demokrātismu, pieaug arī informācijas atklātības nozīme attiecīgo valstu tiesiskajās sistēmās. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai notiek spiediens uz Satversmes tiesu

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

2010. gada 11. februārī Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu, ka plašsaziņas līdzekļos aizsākušos diskusiju par Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu iesaldēšanas lietā1 un izskanējušos viedokļus par šo spriedumu uzskata par spiedienu uz tiesu. Tāpat Satversmes tiesa pauda bažas, ka šāda diskusija par iespējamo sprieduma izpildi uzskatāma par sava veida atmaksu tiesai par tās spriedumu. Jebkurā demokrātiskā tiesiskā valstī šāda veida oficiāls konstitucionālās tiesas paziņojums būtu ārkārtīgi nozīmīgs notikums. To varētu uzskatīt par sava veida lakmusa papīru, kas signalizē, ka tiesas un politiķu savstarpējās attiecībās vai sabiedrības diskusijās ir pārkāpta tā trauslā līnija, aiz kuras tiesneši jūtas komfortabli spriest tiesu. Savukārt tas jau varētu likt apšaubīt tiesu varas neatkarības konstitucionālo garantiju ievērošanu šajā valstī, kā arī uzmanīgāk raudzīties uz nākamajiem tiesas nolēmumiem. ...

...

11

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls