Līdz ar Latvijas e–pārvaldes koncepcijas izsludināšanu valsts sekretāru sanāksmē un tās publicēšanu internetā ceturtdien, 19. aprīlī, sākta koncepcijas saskaņošana ar attiecīgajām valsts institūcijām un publiska apspriešana.

Koncepcija uzskatāma par stratēģisku dokumentu, kas atspoguļo valdības vīziju par to, kādai būtu jāizskatās Latvijas valsts pārvaldei 21. gadsimtā, un pieeju šīs vīzijas īstenošanā.

Koncepcijas galvenā atziņa — lai nodrošinātu Latvijas valsts turpmāku konkurētspēju un novērstu pašreiz vērojamo valsts un iedzīvotāju savstarpējo atsvešinātību, Latvijas valdībai kā prioritārs uzdevums ir jāīsteno e– pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma, kas balstīta uz moderno informācijas tehnoloģiju (IT) iespēju un e–biznesam raksturīgo metožu izmantošanu valsts pārvaldē.

Valsts pārvaldes modernizācijas (e–pārvaldes) programmas mērķi ir sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, izmaksu samazināšana un sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā.

Koncepcijā ir noteikti e–pārvaldes izveides mērķi un principi, izvirzīti 35 uzdevumi, kuru izpilde ir nepieciešama e–pārvaldes izveidei, kā arī sniegts sākotnējais rīcības plāns.

Strādājot pie koncepcijas, darba grupa vadījās no tēzes, ka IT izmantošana valsts iestāžu darbā nav atraujama no valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras pilnveidošanas jautājumiem. Tāpēc koncepcijā šie jautājumi ir iztirzāti kompleksi. E–pārvaldes koncepcijas teksts publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) mājaslapā internetā http://www.ur.gov.lv un Valsts kancelejas mājaslapā, kā arī drīzumā tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paredzēts koncepciju apspriest semināros, tos rīkojot kopā ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām. Ierosinājumus un priekšlikumus var iesniegt Uzņēmumu reģistrā Signei Jantonei (tālr. 7242507; fakss 7284353;e–pasts:signe@ur.gov.lv).

E–pārvaldes koncepcija ceturtdien, 19. aprīlī, izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, un līdz ar to sākta dokumenta saskaņošana Valsts kancelejā pirms iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetam.

Lai gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir atzinusi, ka angļu termina “e–goverment” ekvivalents latviešu valodā ir “elektroniskā pārvaldība”, darba grupa koncepcijas tekstā ir lietojusi terminu “e–pārvalde”, šo jautājumu atstājot atvērtu diskusijām.

Koncepciju izstrādāja ar 2001. gada 9. janvāra Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa. Tās vadītāja ir tieslietu ministre Ingrīda Labucka, vietnieks — Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis.

“Pašreizējie valsts pārvaldes principi ir tapuši industriālajā laikmetā un vairs neatbilst jaunā informācijas laikmeta prasībām. Līdz ar sabiedrības izglītības un informētības līmeņa palielināšanos aug tās prasīgums pret valsti. Iedzīvotāji pamatoti cer sagaidīt no valsts iestādēm tikpat kvalitatīvus un ērtus pakalpojumus, kādus tie saņem privātajā sektorā, piemēram, bankās. Tādējādi Latvijas sabiedrībā vērojamo spriedzi starp sabiedrību un valsti neatrisinās citu, “labāku” politiķu nākšana pie varas, bet gan būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes īstenošanas pieejā un principos. Valsts pārvaldei ir jākļūst pēc iespējas pieejamākai un caurspīdīgākai iedzīvotājiem un, protams, arī lētākai. Faktiski e–pārvalde ir valsts pārvaldes modernizācija informācijas laikmetā,” atzina M.Gulbis.

Igaunijas valdība elektronisko informācijas sistēmu ieviesa 2000.gadā. Šīs sistēmas ieguvumi: ministri var izskatīt un sagatavot darba kārtības jautājumus un materiālus iepriekš un veikt ātrus meklējumus; ja visi ministri piekrīt noteiktam darba kārtības jautājumam, tas var tikt pieņemts a priori; tā kā ir pieņemts likums par elektronisko parakstu, ministri var elektroniski piedalīties, fiziski neesot klāt; materiāli ir plašāk pieejami sabiedrībai.

Savukārt Lietuvā e–pārvaldes koncepcija apstiprināta pagājušā gada novembrī. Galvenie Lietuvas valdības uzdevumi e–pārvaldes koncepcijas īstenošanai ir izplatīt visus valdības pakalpojumus, ko iespējams izplatīt pa elektroniskiem kanāliem, līdz 2005. gadam, kā arī izveidot efektīvu struktūru, kas ieviesīs e–pārvaldes koncepciju praksē. Lietuva ir veikusi ievērojamu progresu valsts iestāžu informācijas datorizācijā un integrācijā — lielākā daļa valsts institūciju ir datorizētas un pašlaik izmanto dažādas datu bāzes.

Latvijā 2000. gadā valdība ir apstiprinājusi elektronisko dokumentu ieviešanas koncepciju, uz kuru pamatojoties izstrādāts likumprojekts “Par elektroniskajiem dokumentiem” (MK komitejas sēdē to plānots izskatīt 24. aprīlī). E–pārvaldes koncepcija ir izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un sākta tās saskaņošana un apspriešana.