Lai pagarinātu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības uz to radīto skaņu ierakstu aizsardzību no 50 līdz 70 gadiem, kā arī, lai stiprinātu izpildītāju tiesības uz atlīdzību, Saeima ceturtdien, 28. novembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības direktīvu.
Saeimas veiktie likuma grozījumi arī paredz: ja izpildījums netiks fiksēts skaņu ierakstā, aizsardzības termiņš paliks nemainīts - 50 gadu no pirmās izpildījuma publiskošanas dienas.
Ja izpildītājs nodevis tiesības uz savu darbu fonogrammas producentam par vienreizēju atlīdzību, saskaņā ar iecerētajiem likuma grozījumiem viņš drīkstēs no fonogrammas producenta prasīt arī atlīdzību 20 procentu apmērā no skaņu ieraksta pārdošanas ieņēmumiem. Šo papildu atlīdzību izpildītājs būs tiesīgs saņemt katru gadu. Tiesības saņemt ikgadējo papildu atlīdzību administrēs mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.
Savukārt gadījumos, ja izpildītājs fonogrammas producentam nodevis tiesības uz savu darbu par regulāru atlīdzību, arī 50 gadus pēc skaņu ieraksta fiksēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents no izpildītājam paredzētās atlīdzības nedrīkstēs atskaitīt avansa vai citus līgumā paredzētos maksājumus.
Tāpat grozījumi paredz tiesības izpildītājam izbeigt līgumu ar fonogrammas producentu, ja fonogrammas producents nenodrošina iespēju iegādāties izpildītāja skaņu ierakstus pietiekamā daudzumā vai to pieejamību sabiedrībai citos veidos. Ja 12 mēnešu laikā, kopš izpildītājs paziņojis par nodomu līgumu izbeigt, fonogrammas producents nebūs nodrošinājis ierakstu pieejamību, līgumu varēs lauzt.
Likums stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.