Lobēšana ir visā pasaulē izplatīta likumdošanas procesa un dažādu publiskās varas lēmumu pieņemšanas ietekmēšana noteiktu privātpersonu interesēs (piemēram, lēmumu par attīstības plānošanu vai publisko iepirkumu veikšanu valsts, pašvaldību, kapitālsabiedrību vajadzībām, publisko privāto partnerību), tomēr ne vienmēr šis jautājums ir tiesiski noregulēts.

Visā pasaulē notiek diskusijas ne tikai par lobēšanas prakses tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, bet arī par nepieciešamību lobēšanas jautājumu noregulēt, ar attiecīgu tiesību aktu nodrošinot to, ka lobēšana ir skaidri definēta, atklāta un visiem vienlīdz pieejama.

Lai regulētu lobēšanas jautājuma tiesisko regulējumu Latvijā, Ministru kabinets 2011.gada 12.decembrī atbalstīja KNAB izstrādāto koncepciju „Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem”, atzīstot nepieciešamību šī jautājuma noregulēšanai izstrādāt atsevišķu likumu.

KNAB 2012.gadā izstrādāja likumprojektu „Lobēšanas atklātības likums”, kas tā gada 14.jūnijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šajā laikā notika aktīva likumprojekta saskaņošana ar ieinteresētajām institūcijām, gan rīkojot saskaņošanas sanāksmes un sabiedrisko apspriešanu, gan organizējot papildus tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām un pārrunājot minēto jautājumu Saeimas apakškomisijas sēdē un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē.

Izvērtējot citu institūciju sniegtos iebildumus un priekšlikumus, precizējot likumprojektu „Lobēšanas atklātības likums”, KNAB ņēma vērā lielāko daļu no tiem, izņemot tādus, kas liktu novirzīties no sākotnēji noteiktā likumprojekta mērķa un idejas, kā arī no Ministru kabinetā atbalstītajā koncepcijā „Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem” atbalstītā risinājuma varianta.

Likumprojekta „Lobēšanas atklātības likums” mērķis ir nodrošināt lobēšanas atklātību Latvijā, veicinot sabiedrības uzticību tam, ka lēmumu pieņemšanas process ir brīvs no pretlikumīgas ietekmes, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ikvienam iesaistīties lobēšanā.

Likumprojektā ir definēts lobēšanas jēdziens, nosakot, ka lobēšana ir apzināta privātpersonas interesēs veikta saziņa ar publiskās varas institūcijas pārstāvi nolūkā ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā. Likumprojektā tiek arī skaidrots lobētāja jēdziens, noteikti lobētāja pienākumi un lobēšanas ierobežojumi, noteikta informācijas par lobēšanas darbībām reģistrēšanas un publicēšanas kārtība, kā arī plānots noteikt administratīvo atbildību lobētājiem un publiskās varas institūciju pārstāvjiem par likumprojektā noteikto normu neievērošanu.

KNAB informē, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2010.gada 18.februārī izdevusi rekomendācijas, kurās OECD dalībvalstis ir aicinātas noteikt vienotas prasības lobēšanas regulējumā, paredzot konkrētus labas pārvaldības principus, tajā skaitā noteikt skaidru lobēšanas un lobētāju definīciju, nodrošināt lobēšanas caurskatāmību un atklātumu, nodrošināt visus lobētājus ar vienlīdzīgām tiesībām piekļūt lobēšanas objektiem jeb par lēmumu pieņemšanu atbildīgajām amatpersonām un vienādas ne tikai tiesības, bet arī iespējas lobēšanas aktivitāšu veikšanai.

KNAB izstrādātais likumprojekts „Lobēšanas atklātības likums” pieejams šeit, likumprojekta anotācija - šeit un izziņa par atzinumos sniegtajiem iebildumiem pieejama šeit.