28. Janvāris 2014 15:56
Jaunumi / Tiesu prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida vairākas sūdzības pret Latviju saistībā ar tiesu atteikumu atbrīvot no valsts nodevas

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir noraidījusi kā acīmredzami nepamatotu un tādēļ nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības Ineses Gailes (iesniedzēja) sūdzību par viņas tiesību uz „pieeju tiesai” pārkāpumu. Arī lietā "Latvijas Jauno Zemnieku Apvienība pret Latviju" ECT pieņēma lēmumu noraidīt iesniedzējas organizācijas sūdzību par tās tiesību uz „pieeju tiesai” pārkāpumu, jo šī organizācija nebija izsmēlusi visus tās rīcībā esošos efektīvos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir noraidījusi kā acīmredzami nepamatotu un tādēļ nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības Ineses Gailes (iesniedzēja) sūdzību par viņas tiesību uz „pieeju tiesai” pārkāpumu.

2007.gada 8.augustā ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzēja sūdzējās par Konvencijas 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz pieeju tiesai) iespējamu pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka valsts nodevas apmērs, kas viņai bija jāsamaksā par prasības iesniegšanu tiesā, bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar viņas materiālo stāvokli. Tāpēc nacionālo tiesu atteikums samazināt civilprocesa ietvaros noteikto valsts nodevas apmēru vai pilnībā atbrīvot no tās samaksas, kā rezultātā iesniedzējas prasības pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas, pārkāpa viņas Konvencijā garantētās tiesības uz „pieeju tiesai”.

Vērtējot iesniedzējas sūdzību, ECT atgādināja, ka pienākums samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu civillietā pats par sevi nav uzskatāms par tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. Tiesa arī atzīmēja, ka Civilprocesa likumā paredzētais valsts nodevas aprēķina mehānisms ir balstīts uz kopējo prasījuma summu. Tāpēc, kaut arī nesaistīts ar prasības izredzēm, tas zināmā mērā kavē nepamatotu vai nepamatoti lielu prasību iesniegšanu nacionālajās tiesās. Lai nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp tiesu sistēmas darbības efektivitātes saglabāšanu un potenciālo prasību iesniedzēju interesēm, nacionālajām tiesām ir zināma rīcības brīvība, proti, piemērojot Civilprocesa likuma normas, tās var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas.

ECT ieskatā, iesniedzējas lietā noteiktais valsts nodevas apmērs, salīdzinājumā ar vidējo algu valstī tajā laikā, bija ievērojams, tomēr, ņemot vērā prasības raksturu, pats par sevi tas nebija uzskatāms par pārmērīgu. ECT uzsvēra, ka atšķirībā no lietas "Marina pret Latviju", šajā lietā iesniedzējai nebija maznodrošinātās personas statuss. Turklāt nacionālās tiesas iesniedzējas materiālā stāvokļa noteikšanai ņēma vērā virkni apstākļu, un maznodrošinātās personas statusa neesamība bija tikai viens no tiem. ECT piekrita nacionālo tiesu secinājumam, ka fakts, ka iesniedzēja bija izteikusi vēlmi īstenot pirmpirkuma tiesības un iegādāties nekustamo īpašumu, ļāva secināt, ka iesniedzējas rīcībā bija attiecīgie finanšu līdzekļi šī mērķa īstenošanai.

Ņemot vērā nacionālo tiesu izvērtējumu, kā arī Tiesas līdzšinējo judikatūru, ka pierādījumu izvērtējums visupirms ir nacionālo tiesu ziņā, Tiesa neuzskatīja, ka iesniedzējas tiesības tika nesamērīgi ierobežotas šajā lietā, un noraidīja viņas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu.

Savukārt lietā "Latvijas Jauno Zemnieku Apvienība pret Latviju" Tiesa pieņēma lēmumu noraidīt iesniedzējas organizācijas sūdzību par tās tiesību uz „pieeju tiesai” pārkāpumu, jo šī organizācija nebija izsmēlusi visus tās rīcībā esošos efektīvos tiesību aizsardzības līdzekļus.

2005.gada 15.martā ECT iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzēja organizācija sūdzējās par Konvencijas 6.panta 1.punkta iespējamu pārkāpumu Latvijā, jo vispārējās jurisdikcijas tiesas, kurās organizācija bija vērsusies ar civilprasību, bija atteikušās atbrīvot to no valsts nodevas samaksas, norādot, ka spēkā esošās Civilprocesa likuma normas neparedzēja iespēju no valsts nodevas samaksas atbrīvot juridisko personu.

Vērtējot iesniegto sūdzību, ECT atzīmēja, ka iesniedzējai organizācijai bija iespēja celt civilprasību (kompensācijas prasību) kriminālprocesa ietvaros, un tādā gadījumā tā tiktu atbrīvota no valsts nodevas samaksas. Tāpat ECT norādīja, ka iesniedzēja organizācija nebija vērsusies ar pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot attiecīgo Civilprocesa likuma regulējumu, kurā nebija paredzēta iespēja atbrīvot no valsts nodevas samaksas juridiskās personas.

ECT, atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru, īpaši norādīja, ka Satversmes tiesā jau bija skatītas vairākas lietas, kurās tika apstrīdētas normas, kas nedeva iespēju no valsts nodevas samaksas atbrīvot maznodrošinātās personas vai arī liedza iespēju daļēji samazināt valsts nodevu, pastāvot citiem objektīviem nosacījumiem, un ka visās šajās lietās Satversmes tiesa apstrīdēto regulējumu bija atzinusi par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei.

Ņemot vērā augšminēto, ECT uzskatīja, ka arī iesniedzējai organizācijai bija jāvēršas Satversmes tiesā ar konstitucionālo pieteikumu, jo tās ECT iesniegtās sūdzības saturs bija līdzīgs citām Satversmes tiesā jau izskatītajām lietām, un tādēļ Satversmes tiesa bija uzskatāma par efektīvu un pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli Civilprocesa likuma regulējuma apstrīdēšanai. Šī iemesla dēļ ECT atzina, ka iesniegtā sūdzība nav izskatāma pēc būtības un ir noraidāma.

Pilns ECT lēmumu teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas mājaslapā.

Lai atrastu lēmumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (Application Number): lietā Gaile pret Latviju - nr. 48590/07; lietā Latvijas Jauno Zemnieku Apvienība pret Latviju - nr. 14610/05).

 

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
TIESU PRAKSE
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 254 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties